Realtime hit counterweb stats
Runa Saeimā par paveikto 15 mēnešu laikā Thumbnail

Runa Saeimā par paveikto 15 mēnešu laikā

Jūs esat pieredzējuši, Jūs pieņemat lēmumus Latvijas tautas vārdā jau ceturto gadu. Jūsu lēmumi nozīmīgi ietekmē Latvijas attīstību. Tāpēc pēdējās nedēļas laikā daudzi uzņēmēji man ir uzdevuši jautājumu – kas notiek? Ja ekonomikā sākusies augšupeja, kāpēc Saeimas opozīcija ir pieprasījusi ekonomikas ministra Arta Kampara demisiju?

Tā kā paši demisijas pieprasījuma ierosinātāji nav minējuši nevienu iemeslu un argumentu šādai rīcībai, sava šī rīta ziņojuma gatavošanā biju spiests izmantot vienīgi viņu izteikumus plašsaziņas līdzekļos. Uzstājīgie un sabiedrībai nesaprotamie, daudzkārtējie mēģinājumi atstādināt mani no ministra amata jau izskatās kā sods par labi padarītu darbu.

Gribu atsaukt atmiņā 2009.gada agru pavasari, kad bija skaidri redzama Latvijas ekonomikas bēdīgā perspektīva. Trekno gadu dzīres bija beigušās ar katastrofālu 18% iekšzemes kopprodukta krituma prognozi. Bija nacionalizēta „Parex” banka ar tajā ieguldītiem valsts depozītiem vairāku simtu miljonu latu apjomā. Ražošanā, eksportā, iekšzemes patēriņā un konfidences rādītājos – dramatisks kritums. Straujš bezdarba rādītāju prognozes kāpums. Milzīga neuzticība starptautiskajos finanšu tirgos ar visām no tā izrietošajām sekām. No starptautisko kredītreitingu aģentūru puses – bezcerīgs novērtējums par valsts nākotnes perspektīvām. Gandrīz iztukšota valsts kase un reāla iespēja, ka valsts nespēj pildīt savas saistības. Citiem vārdiem – bankrots.

Tas ir atgādinājums tām partijām un politiķiem, kuri noveda Latviju līdz šādam stāvoklim – šādā stāvoklī valsti pārņēma Valda Dombrovska komanda. Nemēģiniet novelt vainu no sevis uz valdību. Mūsu pienākums un misija bija īsā laika periodā glābt valsti no draudošā bankrota un izveidot ilgtspējīgu ekonomiskās attīstības modeli.
Tagad par visu pēc kārtas.

Sākumā par tematu, kas bija formālais pamats Saeimas deputātu pieprasījumam un kuru gan Saeimas Pieprasījumu komisija, gan deputāti pagājušajā plenārsēdē noraidīja.

Pirmkārt, konkrēto darījumu – Parex Leasing” Baltkrievijā pārdošanu- ir apstiprinājusi gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija, gan otrs lielākais „Parex bankas” akcionārs – Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.
Otrkārt, “Parex Leasing ” nevarēja veikt komercdarbību, un tas strādāja ar ievērojamiem zaudējumiem.
Treškārt, tika izsūtīti 200 pirkuma piedāvājumi, noslēgti 7 konfidencialitātes līgumi un apstiprināts izdevīgākais piedāvājums.

Ceturtkārt, sabiedrība tiek maldināta ar runām par to, ka darījuma summa ir bijusi 100 ASV dolāri, Šī darījuma rezultātā ir saņemti 5,8 miljoni ASV dolāri. Saskaņā ar līgumu, līdz 2012.gadam “Parex banka” papildus minētajai summai saņems ne mazāk kā 2,68 miljonus dolārus.

Un vēl. Ar lielu pacietību esmu gatavs skaidrot katram, kā tiek organizēts darbs Latvijas – Krievijas starpvaldību komisijā, kas liedza man piedalīties pagājušās nedēļas plenārsēdē. 3. jūnijā plkst 9.00 pēc Latvijas laika kopā ar Pleskavas gubernatoru atklāju ļoti plaši pārstāvētu biznesa forumu. Plkst. 11.00 pēc Latvijas laika darbu sāka Latvijas – Krievijas lietišķā padome, kas ir ārkārtīgi svarīga tieši ekonomisko attiecību pilnveidošanā.

Paveikto vienmēr vērtē pēc konkrētiem rezultātiem. Aicinu arī jūs manu darbu vērtēt pēc sasniegtā un faktiem. Tāpēc esmu sagatavojis pārskatu par nozīmīgākajām aktivitātēm, kas tikušas īstenotas kopš Saeimas balsojuma par manu apstiprināšanu amatā. Iepazīstināšu jūs ar 11 galvenajiem punktiem.
Pirmkārt, 2009. gadā un līdz šī gada beigām Ekonomikas ministrija valsts atbalsta instrumentu veidā būs nodrošinājusi 350 miljonus latu ekonomikas sildīšanai. Tie kopā ar piesaistītajām privātajām investīcijām sasniegs 670 miljonu latu.

Šis ir vislielākais valsts nodrošinātais atbalsts uzņēmējdarbībai 20 gadu laikā. Piemēram, 2008.gadā šādā veidā Ekonomikas ministrija nodrošinājusi tikai 20 miljonus latu. Varat parēķināt, cik reižu vairāk tas ir.
Manā vadībā tika mainītas prioritātes valsts atbalsta finansējuma saņemšanai, to koncentrējot uz apstrādājošo rūpniecību un eksportu. Piemēram, šogad nepilni 80 miljoni latu piešķirti uz eksportu orientētas ražošanas attīstībai programmā „Augstas pievienotās vērtības investīcijas”.

Šajā nedēļā ar starptautiskajiem aizdevējiem ir arī panākta vienošanās no Eiropas Savienības fondiem pieejamo līdzfinansējumu palielināt par 100 miljoniem latu. Tā ir papildus nauda ekonomikas sildīšanai.

Otrkārt, ilgus gadus Latvijas valdības nebija spējušas ieviest efektīvu eksporta garantiju sistēmu. Viens no pirmajiem darbiem ministra amatā bija sakārtot šo jomu, un no pagājušā gada 1.jūnija kredītu garantiju, eksporta darījumu apdrošināšanas un šogad arī izejvielu un komplektējošo daļu importa apdrošināšanas sistēma darbojas.

Treškārt, nosakot prioritārās nozares, ir izdevies panākt nozīmīgas pārmaiņas valsts ekonomikas struktūrā –iekšzemes kopproduktā ir būtiski palielinājies eksporta īpatsvars . Ekonomikas dzinējspēki ir samainījušies vietām. Šādu mērķi esam sev stādījuši vienmēr, tomēr līdz šim labie nodomi bija palikuši vienīgi uz papīra. Tagad tas kļūst par realitāti.

Ceturtkārt, parakstot vienošanos ar tūrisma nozari pārstāvošajām organizācijām, ir samazināts pievienotās vērtības nodoklis viesu izmitināšanas pakalpojumiem no 21% uz 10%. Pēc tūrisma asociāciju aprēķiniem, tas ļaus nodrošināt ar jaunām darbavietām apmēram 2000 iedzīvotājus, kā arī dos iespēju vismaz par 5% samazināt pakalpojumu cenu.

Piektkārt, daudz ir paveikts mikrouzņēmumu atbalstam. Tagad iespējams dibināt uzņēmumu, sākotnēji ieguldot pamatkapitālā tikai vienu latu. Būtiski samazināti maksājumi, dibinot jaunu uzņēmumu. Dota iespēja vienkāršot mikrouzņēmumu grāmatvedības kārtošanu. Mazajiem nodokļu maksātājiem ar gada apgrozījumu līdz 70000 latu pagarināts pievienotās vērtības nodokļa taksācijas periods un ieviests tā dēvētais „kases princips”. Dota iespēja bez jebkādiem birokrātiskiem šķēršļiem strādāt individuālā darba veicējiem, ieviešot patentmaksas.

Sestkārt, ir izstrādāts, valdībā apstiprināts un Saeimai izskatīšanai nosūtīts jauns Būvniecības likuma projekts. Tas paredz samazināt būvprojektu saskaņošanā iesaistīto valsts un pašvaldību institūciju skaitu no 5 līdz 1, un saskaņošanas procesā maksimāli patērējamo laiku no šobrīd esošajām vairāk nekā 180 dienām līdz 60 dienām. Pēc ekspertu aplēsēm, būvniecības nozares ieguvums no birokrātisko šķēršļu mazināšanas varētu sasniegt vismaz 2 miljonus latu.

Septītkārt, izstrādāts jauns Atjaunojamo energoresursu likums, kas paredz pilnībā mainīt zaļās enerģētikas tirgus darbības principus un radīt šajā svarīgajā jomā ilgtermiņa prognozējamību un stabilitāti. Cenas iepirkumā tiks veidotas atbilstoši tirgus principiem, nevis lobiju interesēm. Šāda kārtība ļaus atteikties no kvotu sistēmas un padarīs zaļo enerģiju par konkurētspējīgu preci.

Astotkārt, daudz paveikts birokrātisko šķēršļu mazināšanai. Minēšu trīs raksturīgus uzlabojumus. Pirmais – valsts iestādēs nodrošināta iespēja norēķināties par pakalpojumu uz vietas ar maksājumu kartes palīdzību. Otrais – maksājumi ar internetbanku starpniecību vairs nav jāapstiprina ar tā saucamajiem „zilajiem zīmodziņiem”. Trešais – viesu mājām nav pienākuma reģistrēt katru iebraucēju 24 stundu laikā policijā.

Devītkārt, pērn Ekonomikas ministrijā ir veiktas būtiskas struktūras un funkciju reformas. To rezultātā jau 2009.gadā uz algu un administratīvo izdevumu samazinājuma rēķina ietaupījums ir 4 miljoni latu, bet, sākot no 2010.gada, – 8 miljoni latu. Struktūrvienību skaits samazināts no 17 līdz 10, valsts sekretāra vietnieku skaits samazināts no 5 līdz 3, savukārt darbinieku skaits samazināts no 230 līdz 172.

Desmitais punkts, Kopā ar „Latvenergo” esam īstenojuši sociālā atbalsta programmu trūcīgām mājsaimniecībām ziemas periodā, piešķirot 100000 mājsaimniecībām elektroenerģijas priekšapmaksas kartes. Katrai mājsaimniecībai tika piešķirta karte 500 kilovatstundu vērtībā, kopumā šim mērķim atvēlot 3,7 miljonus latu. Līdzīgu lēmumu pēc manas iniciatīvas 2009.-2010.gada apkures sezonā pieņēma arī akciju sabiedrība „Rīgas siltums”.

Vienpadsmitais punkts. Sadarbībā ar Ārlietu ministriju ir optimizēta un uzlabota Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību struktūra. Šogad pēc konsultatīvās padomes ieteikuma tiks atvērtas jaunas pārstāvniecības Somijā, Lietuvā, Baltkrievijā un Ukrainā. Tāpat sadarbībā ar Ārlietu ministriju un vēstniekiem tiks aktivizēti vairāki konkrēti investīciju projekti.

Šī ir tikai daļa no tiem darbiem, kas paveikti pēdējo 15 mēnešu laikā, kopš pildu ministra pienākumus. Kādus rezultātus šīs aktivitātes devušas? Atbildot uz šo jautājumu, atļaujiet sniegt īsu pārskatu par Latvijas ekonomiku raksturojošiem skaitļiem.

Šobrīd varam skaidri apgalvot, ka valstī ir notikušas nozīmīgas makroekonomiskās korekcijas. Ir beidzis pastāvēt ekonomiskais modelis, kurā, pateicoties ārējā kapitāla pieplūdumam, strauji palielinājās iekšējais pieprasījums un daudziem uzņēmējiem nebija vajadzības domāt par eksportu. Pašlaik notiek pāreja uz ilgtspējīgu ekonomikas modeli, kurā galvenais dzinējspēks būs eksports. Jau redzamas pirmās pazīmes, ka tajās nozarēs, kurās ir eksporta iespējas, situācija reāli sāk uzlaboties.

Jau 2009.gada 3. un 4.ceturksnī eksportā un rūpniecības izlaidē bija vērojami uzlabojumi. Iekšzemes kopprodukts šī gada 1.ceturksnī, salīdzinājumā ar 2009.gada 4.ceturksni, vairs nesamazinās. Apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi kopumā šī gada 4 mēnešos ir par 6% lielāki nekā 2009.gada janvārī – aprīlī. Pie tam, 2010.gada aprīlī nozares izlaide ir jau par 10% lielāka nekā pirms gada. Kopš 2009.gada vidus ik mēnesi kokapstrādes nozares un ķīmisko produktu ražošanas apjomi ir pieauguši vidēji par 2,5%, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas apjomi – par 4%, bet metālapstrādes nozarē par vairāk nekā 2%.

Iekšējais pieprasījums stabilizējas. Mazumtirdzniecības apgrozījums pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem aprīlī ir par 6% lielāks nekā aizvadītā gada decembrī. Pie tam pieaugums mazumtirdzniecības apgrozījumā sāka iezīmēties jau janvārī. Konfidences rādītāji uzlabojas gan rūpniecībā, gan būvniecībā, gan pakalpojumu nozarēs. Lielais un nepārtraukti augošais tekošā konta deficīts, kas bija raksturīgs Latvijai vairāku gadu garumā, vairs nepastāv – kopš 2009. gada tekošā konta bilance ir pozitīva.

Pēc apjomīgā preču eksporta samazinājuma, kas aizsākās 2008.gada otrajā pusē, 2009.gada beigās atsākās pakāpeniska augšupeja. 2010.gada četros mēnešos preču eksports ir par gandrīz 20% lielāks nekā tas bija attiecīgajā periodā pirms gada. Preču eksporta palielinājums ir bijis visos Latvijas preču galvenajos noieta tirgos – kā uz Eiropas Savienības, tā arī uz trešajām valstīm. Ir uzlabojušies Latvijas tirdzniecības nosacījumi – Latvijas eksporta cenas ir augušas straujāk nekā importam. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir samazinājies lata efektīvais maiņas kurss. Tas ir izdevīgi Latvijas eksportētājiem, jo palielinās konkurētspēja.

Jāatzīst, ka joprojām vērojama saspringta situācija darba tirgū, lai arī šeit vērojamas pozitīvas tendences. Marta beigās Nodarbinātības valsts aģentūrā bija reģistrēti 194 tūkstoši bezdarbnieku. Aprīlī situācija sāka pakāpeniski uzlaboties. Kopš martā beigām reģistrēto bezdarbnieku skaits ir samazinājies par vairāk kā 10 tūkstošiem. Jau tagad, īpaši uz eksportu orientētās nozarēs, palielinās pieprasījums pēc atbilstoši kvalificēta darbaspēka.

Straujā ekonomiskā lejupslīde Latvijā ir apturēta. Kā liecina jaunākie statistikas dati, tad pozitīvās tendences būs noturīgas.

Kolēģi!

Nenoliedzami, ekonomikas ministram vienmēr būs jauni izaicinājumi uzņēmējdarbības vides un ekonomikas kopumā uzlabošanai, tomēr jāspēj novērtēt arī padarītais. Tādēļ esmu gandarīts, ka lielāko nozaru asociāciju pārstāvji un valdības sociālie partneri ir pauduši atbalstu Ekonomikas ministrijas īstenotajai politikai un ciešajai sadarbībai starp valdību un uzņēmējiem. Visi manā šīsdienas uzrunā parlamentam minētie darbi un sasniegumi valsts ekonomiskās situācijas stabilizēšanā nav tikai mans nopelns. Tas ir arī Latvijas uzņēmēju un visu uzņēmīgo, darbīgo līdzcilvēku nopelns. Par to vēlos šodien izteikt visdziļāko pateicību!

Noslēdzot savu uzrunu, vēlos norādīt, ka līdz vēlēšanām ir palikuši nepilni 4 mēneši. Ir absolūti bezatbildīgi destabilizēt labi uzsāktu darbu un politisku mērķu vārdā riskēt ar mūsu valsts tautsaimniecības atveseļošanos. Tie, kuri ir gatavi piedāvāt labākus un ātrākus risinājumus, var aktīvi iesaistīties un pārliecināt sabiedrību par savu ideju dzīvotspēju.

Latvijas tautas vēlētie priekšstāvji! Mēs jau sen esam izsmēluši strīdēšanās un kašķēšanās limitu. Strādāsim kopā, lai ar lepnumu varētu novērtēt sava darba augļus!

Pateicos par uzmanību!

10 / Jun /  2010
 
Medijs/autors:
 Artis Kampars 
Sadaļa:
 Runas 
Pieminēti:
 , , ,
Pastāstiet draugiem
  • Pierakstīties RSS
  • Publicēt Delicious
  • Publicēt twitterī
  • Publicēt Facebook
  • Publicēt Google
  • Publicēt LinkedIn

Diskusija

Izsakiet videokli par "Runa Saeimā par paveikto 15 mēnešu laikā"

Esi pirmais, kas uzsāk diskusiju.

Izsakiet savu videokli