Realtime hit counterweb stats
Uzruna JL kongresā Thumbnail

Uzruna JL kongresā

Šis ir ne tikai grūtu pārbaudījumu, bet arī simbolisku gadadienu laiks. Ir pagājuši 20 gadi kopš ļoti nozīmīgiem ģeopolitiskiem notikumiem. Pagājušajā gadā visa Eiropa atzīmēja Berlīnes mūra krišanas 20.to gadadienu → šogad Latvijā atzīmēsim demokrātiskas pārvaldes atjaunošanas 20 gadu jubileju.

Pirms 20 gadiem, neatkarības pirmajos gados, uzsākot tirgus ekonomikas atjaunošanu , Latvijas tautsaimniecība piedzīvoja dramatiskas pārmaiņas. Laikā no 1991.līdz 1993.gadam ražošanas apjomi saruka par 65%, 1992.gadā IKP kritums sasniedza – 32,1%. Toreiz smaidījām viens otram un jutāmies laimīgi. Teicām: „Kaut pastalās, bet brīvi”.

Šodien uz katriem 1000 iedzīvotājiem Latvijā ir 413 vieglās automašīnas, kas ir 4 reizes vairāk kā 1990. gadā. Vidējā darba samaksa tautsaimniecībā 2009. gadā ir bijusi aptuveni 450 latu jeb 880 USD. 1992.gadā vidējā alga bija 5000 Latvijas rubļu, 25 latu vai 29.4 USD pēc tā laika Latvijas bankas noteiktā maiņas kursa. 2008. gadā Latvijas iedzīvotāji, dodoties ceļojumos uz ārzemēm, ir šķērsojuši robežu 3,5 mlj reižu, vidēji dienā tērējot 42 Ls. 1992. gadā ceļojums uz ārzemēm bija pieejams tikai retajam.

Un tomēr mēs smaidījām, būdami pārliecināti, ka brīvība, demokrātiska valsts pārvalde un tirgus ekonomika ir mūsu vienīgais pareizais ceļš uz labklājību. Šodien ne tikai valsts ekonomika, bet arī liela daļa sabiedrības ir depresijā.

Kāpēc ?  Vai esam kļūdījušies savā izvēlē ? Vai rietumos sevi pierādījušais demokrātiskas valsts pārvaldes modelis ir izrādījies nepiemērots Latvijai? Es teiktu – patiesi demokrātiskas sabiedrības tapšanā nepieciešams laiks. Līdzīgi kā centīgs pirmklasnieks viena gada laikā nevar kļūt par zinošu absolventu, tā arī jauna valsts un tās pilsoņi pāris desmit gados nevar apgūt to, kas citur pasaulē prasījis gadu simtus un pat tūkstošus.

Kā gan mēs varējām zināt, ka demokrātija nozīmē:

+ Ne tikai iespēju un tiesības ikvienam brīvi paust savu pārliecību, bet arī spēju vienoties par kopīgiem uzskatiem;

+ ne tikai plašas tiesības un brīvības, bet arī zināmi pienākumi savas valsts labā;

+ ne tikai neierobežotas iespējas kritizēt valsti, ierēdņus vai paša kaimiņu, bet arī dabīgi izrietošs pienākums piedāvāt labāku risinājumu;

+ ne tikai neierobežotu privātās iniciatīvas potenciālu sava kapitāla vairošanā, bet arī pienākumu daļu no šī kapitāla nodokļu veidā atgriezt valsts funkciju īstenošanai izglītības, medicīnas, sabiedriskās kārtības uzturēšanas u.c. būtiskās jomās.

Pēdējo divu gadu dramatisko notikumu rezultātā mēs atkal esam krustcelēs. Kā pirms 20 gadiem. Šogad notiekošās Saeimas vēlēšanas būs vismaz tikpat svarīgas kā 5. Saeimas vēlēšanas 1993. gadā, kad atjaunojām demokrātisku valsts pārvaldi Latvijā. To iznākums noteiks, kādu attīstības ceļu izvēlēsimies nākamajiem gadu desmitiem. Vai ņemsim vērā demokrātijas skolā iegūtās zināšanas un turpināsim iet rietumvalstīs pārbaudīto demokrātiskas attīstības ceļu. Vai arī izvēlēsimies atsevišķās austrumu un Āzijas valstīs piekopto stingrās rokas jeb kontrolētās „tautvaldības” virzienu. Diemžēl socioloģija rāda samērā neiepriecinošu ainu – aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju gaida kādu personu – brīnumdari, kurš visas grūtības atrisinās vienpersoniski un skaidri pateiks, kā dzīvot tālāk.

Jāatzīst, ka šāds viedoklis nav radies nepamatoti. Jau daudzus gadus mums nav izdevies uzlabot biedējošo statistiku, kas norāda uz katastrofāli zemo 5% atbalstu demokrātiskas sabiedrības mugurkaulam – politiskajām partijām.

Atzīsim:

+Politiskās partijas līdzšinējā veidolā ir gandrīz pilnībā un neatgriezeniski iztērējušas sabiedrības uzticības kredītu;

+ Nemitīgie strīdi un nespēja vienoties par kopēju virzību ir radījuši iespaidu par valsts varu kā par vāju un  nespējīgu aizstāvēt tautas intereses;

+ Demokrātiskie un tiesiskie instrumenti bieži vien ir izrādījušies neefektīvi, jo nav bijusi pietiekama sasaiste ar sabiedrības reālajām vajadzībām.

Bet apzināsimies arī to, ka mums nav tiesību „mest plinti krūmos”. Esmu pārliecināts ka risinājums ir iespējams un to savā runā jau norādīja partijas vadītāja. Mācīsimies no pašu pieļautajām kļūdām pirmajos atjaunotās demokrātijas 20 gados un soli pa solim piedāvāsim cilvēkiem tādu politiku un politiķus, kuri:

+    Spēj brīvi diskutēt par jebkuru jautājumu un vienoties par sabiedrībai labāko risinājumu;

+   Nebaidās darba un nemeklē vieglāko ceļu. Ir gatavi ķerties pie lielu, komplicētu problēmu risināšanas, zinot, ka ātru un vieglu risinājumu nebūs;

+  Spēj aizraut, apvienot un iesaistīt politiskajā procesā cilvēkus, kuri līdz šim to dažādu iemeslu dēļ nav darījuši;

+   Nav ciniski pašlabuma meklētāji; ir profesionāļi, kas spēj orientēties ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas un pasaules dinamiskajos procesos.

Mums ir īsā laikā jāpierāda, ka izvēle nav starp gudriem personisko interešu bīdītājiem un darītājiem, kuri kaut ko atmet arī tautai un godīgiem vientiešiem – nespējniekiem. Vienotība atšķirsies no pārējiem politiskiem spēkiem ar to, ka tajā apvienosies spēcīgi, uz rezultātu orientēti savas nozares pārzinātāji, kurus vienos kopīgi demokrātijas un taisnīguma ideāli.

Esmu lepns par to, ka esam spējuši pārvarēt vecus aizvainojumus un sīkas, personiskas nesaskaņas. Jaunais laiks ir viens no jaunās partiju apvienības Vienotība iniciatoriem. Un nebaidos teikt, ka šajos mēnešos mēs piedzīvojam jaunas atmodas dzimšanu Latvijas politikā. Kopā varam paveikt vairāk un labāk nekā katrs atsevišķi. Jo īpaši svarīgi to saprast un īstenot mūsu reģionālajām nodaļām un pašvaldību deputātiem. To ko nevar izdarīt viens Jaunais laiks, varam paveikt kopā ar partneriem no PS un SCP.

10. Saeimas vēlēšanās varēsim realizēt tos ieguvumus, kurus sniedz reģionālo pārstāvību noēdošās „lokomotīvju” sistēmas atcelšana. Ikviens kandidāts varēs balotēties tikai vienā vēlēšanu apgabalā, tādējādi būtiski uzlabojot iespējamo deputātu atbildības līmeni un to sasaisti ar savu vēlētāju. Neskatoties uz atsevišķu Saeimā pārstāvēto politisko partiju vēlmi atgriezties pie vecās kārtības, vai pat radīt jaunu kārtību ar vienu 100 cilvēku sarakstu visā Latvijā, ticu, ka katrs reģions, katrs novads ievēlēs savus pārstāvjus, nevis partiju bosu izraudzītas balsošanas mašīnas.

Uzticības atjaunošana demokrātiskai pārvaldei ir mērķis, kuru visticamāk nesasniegsim vienā mēnesī vai pat gadā. Tirgus ekonomika un demokrātija ir cieši savstarpēji saistītas, tāpēc cilvēku uzticība valstij var atgriezties tikai roku rokā ar tautsaimniecības atdzīvošanos, jaunām darba vietām un ikvienam izjūtamas izaugsmes atsākšanos. Neapgrūtināšu jūs šodien ar pārlieku detalizētu ziņojumu par paveikto, uzsākto un plānoto ekonomikas ministra amatā, jo tas aizņemtu vismaz pāris stundas. Tomēr gribētu iezīmēt svarīgākos darba virzienus saprotot, ka arī Latvijas ekonomikas ēka pretēji loģikai un ekspertu viedokļiem līdzīgi kā pasakā par trīs sivēntiņiem un vilku ir tikusi stutēta no salmiem, tāpēc pie pirmā spēcīgākā pūtiena tā ir sagāzusies. Tagad māja jāsāk būvēt no jauna. Kas būs tie stingrie pamatakmeņi, kuri ļaus mums justies droši, ka nākamo vētru varam pārdzīvot krietni vieglāk ?

Pirmais pamatakmens ir eksports. Eksports kā aicinājums ! Eksports kā apmātība ! Eksports kā vilinājums! Eksports kā reliģija! Kā vienīgā un patiesā tautsaimniecības reliģija, ar kuras piesaukšanu ceļas un aizmieg ikviens Latvijas uzņēmējs. Nav būtiski, vai runa iet par precēm, pakalpojumiem, importa aizvietošanu, tranzītu vai pat reeksportu. Ja mūsu uzņēmumi spēj ģenerēt ieņēmumus ārpus valsts no Latvijā radītas pievienotās vērtības, tad tas ir mērķis, kuru jāsasniedz. Tiekšanās uz iespējami augstāku pievienoto vērtību ir neapšaubāmi svarīgs uzdevums, tomēr nesmādēsim katru, kurš ir gatavs šai reliģijai pievērsties.

Neaprobežosimies ar Latvijas tradicionālajām eksporta precēm – kokrūpniecības izstrādājumiem, zivīm un pārtiku vai izstrādājumiem no metāla. Medicīnas pakalpojumu eksports kā stomatoloģija vai plastiskā ķirurģija. Zināšanas un augstākā izglītība. Juridiskie pakalpojumi un grāmatvedības uzņēmumi. Iekārtas un instrumenti. Celtniecības materiāli un pakalpojumi. Konsultācijas un starpniecība. Arhitektūra un dizains. Tirdzniecība un ēdināšana. Automobiļu tjūnings un augsti kvalificēts remonts. Medicīnas preparāti un to izstrādes pakalpojumi. Mode, māksla un mūzika. Linu eļļa un bioetanols. UTT.  Latvijas eksportējošu un konkurentspējīgu uzņēmumu atbalstam jākoncentrē iespējami lielāki līdzekļi no ES fondiem, investējot tos gudri un tālredzīgi. Ostu no vienas upes krasta uz otru varēsim pārcelt ar pāris gadu kavējumu. Konkurentspējas uzlabošana iespējama, 2011. gada budžetā labojot patreizējo koalīcijas partneru uzspiesto kļūdu, nosakot UIeN likmi uz 24% un to kompensējot ar progresīvo NIN likmi dārgajiem īpašumiem. Procedūru vienkāršošana, informatīvais un diplomātiskais atbalsts, aktīvs darbs Briseles gaiteņos – tā ir tikai maza daļa no darāmā eksporta kā Latvijas uzņēmējdarbības pamatakmens iemūrēšanā.

Krišjānis Valdemārs savulaik aicināja: „Latvji, brauciet jūriņā”, ar to domādams – esiet aktīvi, uzņēmīgi un domājiet plašāk. Šis aicinājums joprojām ir aktuāls, nedaudz pielāgojot akcentus laikmetam: „Latvieši, dibiniet uzņēmumus !” Būtisks uzņēmējdarbības aktivitātes pieaugums ir otrais no pamatakmeņiem atjaunotajā Latvijas tautsaimniecības ēkā.

Modernajā pasaulē nav nepieciešams sēsties tvaikonī, lai  nedēļas laikā nokļūtu pāri okeānam. Pieejama gaisa satiksme, internets, vienota mobila informācijas telpa un tirdzniecība bez barjerām – tā ir realitāte, no kuras nevar izvairīties, iebāžot galvu smiltīs kā strausam. Modernajā pasaulē labklājības pamatā ir privātā iniciatīva, spēja konkurēt un būt labākajam katram savā nozarē.

Latvijā ir fantastiski piemēri, par kuriem runājam pārāk maz. Līvānos strādājošs uzņēmums ir tirgus līderis pasaulē noteikta profila optiskās šķiedras kabeļu ražošanā medicīniskajām iekārtām. Latvijā izstrādātā skaņas pilnveidošanas tehnoloģija Coneq jau šogad tiks izmantota Hitachi, Panasonic un JVC televizoru ražošanā. Latvijas uzņēmums piegādā kompānijai Rolls-Royce dzenskrūvju lāpstiņas kuģu dzinējiem. Varam lepoties, ka uzņēmība, iniciatīva un zināšanas ir pārtapušas  pierādījumā mūsu cilvēku spējai konkurēt plašajā pasaulē.

Tāpēc ticu un ceru, ka latvieša augstākais izaugsmes punkts nevar būt vien kāda starptautiska uzņēmuma vidēja līmeņa vadītājs vai valsts budžeta apmaksāts augsts ierēdnis ar pieklājīgu algu un sociālo nodrošinājumu. Un nav svarīgi, vai strādājam pēc jaunieviestās patentu sistēmas, vai sākot ar 1. aprīli atvieglotā kārtībā dibinām mikrouzņēmumus, vai esam daudzmiljonu kompānijas nelielas akciju daļas turētāji – esam gatavi izaicinājumiem un panākumiem uzņēmējdarbībā !

Trešais pamatakmens ir līdzsvarojošs un cieši saistīts ar pirmajiem diviem. Tas ir izrāviens tiešo investīciju piesaistē ražošanā. Biznesa forumos ārvalstīs, kuros esam stāstījuši par Latviju un tās ekonomisko potenciālu, vienmēr esmu juties komfortabli. ES dalībvalsts ar iespēju brīvi sasniegt 500 mlj. maksātspējīgus pircējus, trīs neaizsalstošas ostas ar labu infrastruktūru, ģeogrāfiski krustceles starp Skandināvijas valstīm, Krieviju, Rietumeiropu un Ukrainu, angliski un krieviski runājoša aktīvā sabiedrības daļa, kvalificēts darbaspēks un pievilcīga nodokļu politika. Viss it kā organiski piemērots investīcijām ražošanā, tomēr arī šajā jomā diemžēl nevaram lepoties ar izciliem taustāmiem rezultātiem.

Jāatzīst, ka lauvas tiesa tiešo ārvalstu investīciju līdz šim ienākušas nekustamā īpašuma, būvniecības un tirdzniecības sektoros. Investīcijas ražošanā nozīmē jaunas darba vietas iespējami īsākajā laikā, kas vienlaikus ir papildus eksporta potenciāls un budžeta ieņēmumu avots. Kopā ar investīciju speciālistiem, pašvaldību cilvēkiem un uzņēmējiem šobrīd tiek izstrādāta un tuvākajā laikā tiks piedāvāta radikāli atšķirīga pieeja investīciju piesaistei.

Mēs nepiedāvāsim pastāvīgās uzturēšanās atļauju Šengenas valstīs par iegādātu dzīvokli Jūrmalā, bet gan proaktīvu rīcību labi apmācītu pārstāvju izpildījumā, tieši uzrunājot un motivējot tos investorus, kuru attīstībai Latvija ir piemērota un izdevīga. Cīņā par investīciju piesaisti vienmēr valstis konkurēs savā starpā, tāpēc arī šeit priekšā liels izaicinājums – būt labākajiem !

13 / Feb /  2010
Pastāstiet draugiem
  • Pierakstīties RSS
  • Publicēt Delicious
  • Publicēt twitterī
  • Publicēt Facebook
  • Publicēt Google
  • Publicēt LinkedIn

Diskusija

Izsakiet videokli par "Uzruna JL kongresā"

Esi pirmais, kas uzsāk diskusiju.

Izsakiet savu videokli