Uz rezultātu orientēta politika – JL nākotne (uzruna JL kongresā)

Nav jābūt politikas ekspertam vai sociologam, lai secinātu, ka Latvijas politiskajā sistēmā ir iestājusies dziļa krīze. Politiskajām partijām, kurām būtu jābūt parlamentārās demokrātijas mugurkaulam, sabiedrības uzticības līmenis jau vairākus gadus ir zemāks par 10% ! Katru mēnesi ar politiku saistītie cilvēki gaida kārtējos sociologu sagatavotos reitingus, lai priecātos, ja kāds atrodas virs maģiskās 5% robežas, bet kāds pārdzīvotu par negaidītu procentu punkta kritumu. Viņi labi saprot, ka uzrunāto anketas aizpildītāju izvēle reti kad saistīta ar partijas vai politiķu reāli paveikto darbu – biežāk tās ir vienkārši cilvēciskas simpātijas pret vienu vai otru televīzijā redzētu vai radio dzirdētu partijas pārstāvi.

Ļaudis, pienākuma apziņas vadīti, joprojām iet uz vēlēšanām, joprojām ir gatavi atdot savu balsi par kādu no piedāvātajiem sarakstiem konkrētajās vēlēšanās, tomēr savas sirds dziļumos bieži to uztver kā balsojumu par mazāko ļaunumu. No gada uz gadu vairojas tikai neticība, bet vēlme balsot arī turpmāk strauji mazinās.

Arī Jaunajam laikam bija šāda uzticība. Atceraties – tas bija vairāk kā trešdaļas Latvijas pilsoņu atbalsts un sabiedrības cerība taustāmām pārmaiņām. 2002. gadā mēs piedāvājām labi izstrādātas un profesionālajā vidē augstu vērtētas programmas. Strukturālas pārmaiņas veselības aprūpē, kur pacientu – nodokļu maksātāju starpā darbotos solidaritātes princips, ārstu darbs tiktu novērtēts pēc tirgus kritērijiem un dabīgā veidā iznīktu slavenās pateicības. Uz nākotni vērsta reforma izglītībā, kurā valsts atbalstītu studijas no ilgtermiņa attīstības viedokļa prioritārajās nozarēs, bet pārējās dominētu kvalitāte un tirgus ekonomikas principi.

Mūsu izstrādātais administratīvi teritoriālās reformas modelis balstījās uz stingriem, visiem saprotamiem kritērijiem novadu izveidē, kuru ietvaros pašvaldības atrod sev piemērotākos attīstības modeļus brīvprātīgi. Premjers Einars Repše jau 2003. gadā, paredzot inflācijas risku, bija apņēmības pilns īstenot atsevišķu nozaru budžetu bāzes samazinājumu pat par 6,5%.

Diemžēl tikai neliela daļa no mūsu labajiem centieniem ir īstenojusies dzīvē. Un ne tikai mūsu. Pārdomājot uzrunas saturu, bija grūti atrast visiem redzamas un sabiedrībā novērtētas sakritības starp politisko partiju solīto pirms vēlēšanām un reāli īstenoto, neskaitot Latvijas dalību ES un NATO. Gan godprātīgais uzņēmējs, gan pensionārs, gan students joprojām jūtas kā svešinieki attiecībās ar savu valsti. Viņi, tāpat kā pārējie vēlētāji, saskata gandrīz tikai savtīgas intereses ievēlēto politisko partiju rīcībā – vai tas būtu ērtu amatu un izdevīgu komandējumu līmenī, vai daudzmiljonu darījumos ar nodokļu maksātāju naudu un valsts īpašumu pārdali, vai acīmredzamos valsts nozagšanas mēģinājumos. Tāpēc zemā uzticība ir tikai likumsakarīga.

Domājot par to, kā izlauzties no šķietamās bezizejas uzticības krīzē ar vēlētāju, nākas secināt – politiskajam procesam jākļūst daudz mērķtiecīgākam un, svarīgākais, orientētam uz rezultātu. Uz rezultātu, kuru pieprasa sabiedrība. Izmantojot šādus atskaites kritērijus, arī vēlētājam būs krietni vieglāk izdarīt savu izvēli. Ko konkrēti paveicis „darītājs” Kalvītis un viņa vadītā Tautas partija kopš iepriekšējām Saeimas vēlēšanām ? Vai reģioni ir vairāk attīstīti un rūpniecība uzplaukusi ? Nē. Ko īsti nošķūrējis „buldozers” Šlesers ? Vienīgi Latvijas pastu. Kādas ir ZZS virzītā Aivara Lemberga cerības kļūt par premjeru ? Nekādas. Un visbeidzot – vai Jaunais Laiks ir sasniedzis labklājību godīgā Latvijā ? Atzīsim – joprojām esam tālu no lolotā sapņa.

Latvijas demokrātija šobrīd atrodas tikai soli no bezdibeņa, totālā sabiedrības neuzticība tai var būt par iemeslu centieniem pēc autoritārisma. Tāpēc par Jaunā laika galveno izaicinājumu, turpinot īstenot godīgas politikas ideālu, jākļūst centieniem pēc taustāmiem rezultātiem sabiedrībai tik grūti izprotamajā politikas veidošanas procesā.

Pretēji sabiedrisko attiecību speciālistu būvētajiem stereotipiem, mēs varam lepoties ar būtiskiem panākumiem. Repšes valdības laikā nostiprinātā KNAB darbība ir tik augstu novērtēta sabiedrībā, ka mēģinājumi to vājināt pagājušajā gadā izraisīja asus sabiedrības protestus un tiem sekojošu Kalvīša valdības demisiju. Dīvainie grozījumi drošības likumos, par kuriem trauksmes signālu kā pirmā iezvanīja Linda Mūrniece, novilka skaidru robežlīniju līdz šim tik pašpārliecinātajai politiskajai elitei starp pieļaujamo un aizliegto. Jaunā laika aizstāvētā dzērājšoferu sodīšanas kārtība šobrīd Lietuvas Seimā tiek izmantota kā paraugs efektīvai cīņai ar iereibušiem noziedzniekiem pie stūres. Tomēr apzinoties līdz šim praktizēto lēmumu pieņemšanas kārtību, aicinu ikvienu partijas biedru, īpaši ja viņš ir valdes loceklis vai Saeimas frakcijas deputāts, paralēli tā satura izvērtēšanai, atbildēt uz jautājumu – vai lēmums ir īstenojams ? Un, ja atbilde ir skaidrs „nē”, tad neatbalstīt šādu lēmumu.

Rezultatīva politika nenozīmē atrašanos jebkādā valdībā kā pašmērķi. Tas drīzāk nozīmē racionālu iespēju izvērtējumu – cik lielas ir reālās iespējas sasniegt uzstādītos mērķus politikā vienā vai otrā gadījumā. Piemēram – vai „antimafijas” likumu grozījumi veiksmīgāk virzāmi, atrodoties pretēji domājošas koalīcijas iekšpusē, vai sadarbībā ar tiesībsargājošajām institūcijām un nevalstiskajām organizācijām, atrodoties opozīcijā. Vai Jaunā Laika sen lolotā ideja par tiesību piešķiršanu tautai referenduma ceļā atlaist slikti strādājošu Saeimu ir veiksmīgāk realizējama, iekļaujoties koalīcijā, vai tomēr meklējot domubiedrus starp opozīcijas partijām. Gadījumos, ja tomēr nevar tikt izveidota tāda valdība, kurā Jaunajam Laikam ir iespēja īstenot savus mērķus politikā, arī aktīvai un gudrai opozīcijai vienmēr ir savas priekšrocības.

Godātie kolēģi ! Atzīšos, ka vairākkārt esmu apliecinājis savam draugam, Jaunā Laika Eiropas parlamenta deputātam un vienam no partijas pirmo Saeimas vēlēšanu kampaņas vadītājiem Aldim Kušķim tādu kā emocionālu atkarību no tā laika vadmotīva. Atceraties – tas skan sekojoši: godīgums, atklātība, profesionalitāte, darbaspējas. Joprojām esmu pārliecināts, ka uztverot šos četrus vārdus nevis tikai kā aukstasinīgu reklāmas saukli, bet gan kā zināmu uzvedības modeli katram Jaunā Laika biedram, pozitīvi rezultāti sekotu pavisam drīz. Jau tuvākajā nākotnē būtu jūtams autoritātes pieaugums gan nozaru profesionāļu, gan ierēdniecības, gan sabiedrības acīs. Tad partijai sāks pievienoties virkne jaunu, spēcīgu, sevi politikā realizēt alkstošu cilvēku, ienesot arī nepieciešamo intelektu un iztrūkstošo enerģiju.

Un visbeidzot. Filozofs un Konfūcija laikabiedrs Laodzi ir teicis: „Kas pārvar citus, tam daudz spēka. Kas pārvar sevi, tas varens”. Būsim vareni!