





Es aizvien esmu brīnījies par cilvēkiem, kuri dzīvo pēc principa „jo sliktāk Latvijai, jo labāk”. Šādā gaismā saredzu šīsdienas diskusiju par ekonomisko situāciju Latvijā un Vācijas darba tirgus atvēršanu. Lai tomēr nepazustu lietas būtība, vispirms īsumā par skaitļiem, uz kuriem esmu atsaucies intervijā Vācijas laikrakstam „Frankfurter Allgemaine Zeitung”.
1) Kā rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati, tad vidējā bruto alga Latvijā 2010.gada nogalē bija 455 lati jeb 647 eiro (pēc LB kursa 29.04.2011)
STRĀDĀJOŠO MĒNEŠA VIDĒJĀ DARBA SAMAKSA PA CETURKŠŅIEM | ||||
1. ceturksnis | 2. ceturksnis | 3. ceturksnis | 4. ceturksnis | |
Bruto | ||||
PAVISAM | ||||
Latos | ||||
2010 | 432 | 444 | 448 | 455 |
Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde
2) Situāciju pēc darba tirgus atvēršanas analizējusi Vācijas Darba un Sociālo lietu ministrija, kas prognozējusi, ka pēc 1.maija Vācijas atvērtā darba tirgus iespējas vēlēsies izmantot ne vairāk kā 100 tūkstoši austrumeiropiešu, to vidū darba meklētāju skaits no Latvijas nav paredzams lielāks par 1000 līdz 2500 cilvēkiem gadā. Ministrijas prognozēs arī norādīts, ka vairāk nekā 50% no minētajiem 100 tūkstošiem būs darba meklētāji no Polijas. Nākamās lielākās darba meklētāju grupas pēc īpatsvara tiek prognozētas no Ungārijas, Čehijas un Slovākijas. Lietuviešu, latviešu, slovēņu un igauņu darba meklētāju īpatsvars tiek prognozēts ievērojami mazāks.
Vācijas Federālās Darba un sociālo lietu ministres komentārs par šo tematu: http://www.bmas.de/portal/51572/2011__04__29__arbeitnehmerfreiz_C3_BCgigkeit.html
Pētījuma autors: Vācijas Darba un nodarbinātības pētniecības institūts, tā direktors Joachim Möller. Šeit publikācija ar atsauci uz pētījumu: http://www.spiegel.de/karriere/berufsleben/0,1518,758608,00.html, kā arī citi institūta pētījumi par migrāciju – http://www.iab.de/320/section.aspx/Thema/502
Nesenās darba vizītes laikā Berlīnē Vācijas KfW bankas (Kreditanstalt für Wiederaufbau) vadība Latvijas delegācijai ar apbrīnu norādīja uz augšupejošajiem mūsu valsts ekonomiskajiem rādītājiem un atzina, ka Latvijas atgūšanās no krīzes, pateicoties konsekventai valdības politikai, notiek straujāk nekā varēja prognozēt un Latvija šajā ziņā ir piemērs Eiropas valstīm, kam grūtie valsts finanšu sistēmas stabilizācijas lēmumi vēl ir jāpieņem.
Intervijā Vācijas laikrakstam Frankfurter Allgemaine Zeitung norādīju, ka Latvijas ekonomika pakāpeniski, taču pārliecinoši atgūstas no krīzes un to sekmē ekonomikas struktūras maiņa no iekšējā patēriņa uz eksportu, vienlaikus aktuāli risināma problēma ir kvalificēta darbaspēka trūkums.
Bezdarba līmenis Latvijā pakāpeniski sarūk, tomēr vidējā bruto alga, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā 2010.gada nogalē bija ap 600 eiro, kas ir ievērojami zemāka nekā Rietumeiropas valstīs, tādēļ ir saprotama Latvijas iedzīvotāju interese par darba iespējām citviet Eiropā, piemēram, Vācijā, kuras darba tirgus tiks atvērts no 1.maija.
Tomēr uzskatu, ka darba spēka kustība jāskata globālākā mērogā – Eiropas spēja nodrošināt atvērtu un vienotu iekšējo tirgu ir tieši saistīta ar eiropiešu konkurētspēju ilgtermiņā, tāpat vienota iekšējā tirgus principu ievērošana pakāpeniski izlīdzinās atalgojuma atšķirības dažādās Eiropas valstīs.
Vācijas Darba un Sociālo lietu ministrija prognozējusi, ka pēc 1.maija Vācijas atvērtā darba tirgus iespējas vēlēsies izmantot aptuveni 100 tūkstoši austrumeiropiešu, to vidū darba meklētāju skaits no Latvijas nav paredzams lielāks par 1000 līdz 2500 cilvēkiem gadā. Es ceru, ka cilvēki, kuri, pēc dažiem Vācijā nostrādātiem gadiem, atgriezīsies Latvijā, būs ieguvuši jaunu pieredzi un kvalifikāciju.
Esmu jau vairakkārt norādījis, ka kvalitatīvas profesionālās izglītības nodrošināšana ir viena no nozīmīgākajām reformām, kas akūti nepieciešama Latvijā un veicama, Ekonomikas un Izglītības un zinātnes ministrijām sadarbojoties ar uzņēmējiem. Arī sarunā ar vācu žurnālistu uzsvēru, ka līdzīgi kā Latvijā, arī uzņēmēji Vācijā izjūt kvalificēta darba spēka trūkumu, tādēļ neatliekami jārisina jautājumi, kas saistīti gan ar profesionālās izglītības kvalitāti, gan darbinieku pārkvalificēšanās iespējām.
Īss citāts no intervijas: „Patlaban Latvijas valdībai ir divas prioritātes – izveidot sabalansētu budžetu un radīt investīcijām un uzņēmējdarbībai, īpaši eksportējošajās nozarēs, labvēlīgu vidi. Statistikas dati rāda, ka eksporta apjomi tādās nozarēs kā kokapstrāde, pārtikas rūpniecība, ķīmija un metālapstrāde palielinās un pat pārsniedz pirmskrīzes līmeni. (..) Valdības politikas rezultātā ir apturēts iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums no -18% 2009.gadā līdz aptuveni 0% 2010.gadā. Turpmākajos divos gados prognozējam IKP izaugsmi par 3,5 – 4,5%. Stabilizējoties situācijai ekonomikā, mainīsies arī atalgojuma līmenis, kas celsies atbilstoši darba produktivitātei.”
Pilns intervijas teksts lasāms laikraksta Frankfurter Allgemaine Zeitung interneta vietnē: http://www.faz.net/s/Rub0B44038177824280BB9F799BC91030B0/Doc~E1268FCBCADA14ADDA84D7BBCC97C4E5B~ATpl~Ecommon~Scontent.html
6 komentāri par "Skaitļi, fakti, lietas būtība"
http://youtu.be/gUzMACi3qc0
Citēju: ” Kā rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati, tad vidējā bruto alga Latvijā 2010.gada nogalē bija 455 lati jeb 647 eiro (pēc LB kursa 29.04.2011)”
Kampara kungs, kādēļ Jūs uzrādāt tik ļoti neobjektīvus datus?
Daudz uzskatāmāk un patiesāk būtu uzrādīt Latvijas iedzīvotāju ieņēmumus tā sauktajā Gausa sadalījumā.
Protams, Jūsu uzrādītajā gadījumā nav aplūkoti bezdarbnieki. Un vidējo skaitli 455 lati veido ,rupji izsakoties, n-tās minimālās algas un neliels skaits, kas saņem baņķieru līmeņa algas.
Kā pilsonis, kurš uzticējis savu balsi tieši Jūsu partijai, palūgšu no Jums vairāk objektivitātes, labas gribas tikumus un atklātības.
Ar cieņu,
Pilsonis
Kāds bruto 600 EUR!!!
Intervijā skaidri pateici – “Das durchschnittliche Monatsgehalt in Lettland beträgt 600 Euro netto”
Ministra kungs, Jums vajadzētu pieslīpēt savas angļu valodas zināšanas…
Ļoti pareizi, ka šādas lietas tiek skaidrotas.
Oligarhu politmafija ministru, acīmredzot, ir izraudzījusies kā nākamo, ko norakt pēc Mūrnieces, un saprotams pa tumšās privatizācijas un treknajiem gadiem sarausti tādi resursi, ka pietiek i medijiem, i PR, i vienkārši – bandītiem, lai radītu iespaidu, ka neviens jau nav tīrs.
Jāmeklē darbs ārzemēs ?