Realtime hit counterweb stats
Latvijas Avīze: Kampars: “Esmu ekstrēmi uz mērķi virzīts cilvēks” Thumbnail

Latvijas Avīze: Kampars: “Esmu ekstrēmi uz mērķi virzīts cilvēks”

– Es esmu par ekstrēmo pieeju uzņēmējdarbības atbalstam. Es,12. martā stājoties amatā, saņēmu šo konkrēto pasākumu izpildes termiņus. Lai tos ieviestu, nekas nebija pakustējies uz priekšu – nekādi valdības noteikumi valdībai nebija iesniegti. Es saņēmu ministriju, kur nekas nebija izdarīts. Tas, kas bija iekustināts, kur vajadzēja tikai piešķirt naudu, bija kredītu garantiju sistēma. Savukārt eksporta kreditēšanas kārtība jau vairāk nekā gadu bija iesaldēta valdībā.

Ar ekonomikas ministru ARTI KAMPARU “Latvijas Avīzes” redakcijā sarunājās žurnālisti Voldemārs Krustiņš, Iveta Tomsone un Māra Libeka.

Ir divi cilvēki, kas vāc valdībai naudu, – viens ir finanšu ministrs Repše, otrs naudas pelnītājs esat jūs. Jums nauda jāvāc ar patīkamām metodēm – veicinot ekonomiku. Pašlaik ar šo pozitīvo pusi mēs un, domāju, arī jūs nevaram būt apmierināti. Neesmu dzirdējis, ka kaut viens valdības vadonis būtu aicinājis uz sēdi Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru. Man tas šķiet dīvaini. Viņš ir galvenā persona. Manuprāt, tas ir pirmais jautājums – kāpēc mēs naudu neiekasējam?

A. Kampars: – Neapgalvošu, ka Jakāna kunga darbošanās ir tā iespējami labākā. Arī situācija Latvijas ekonomikā cilvēkiem, kas maksā nodokļus un veido pievienoto vērtību, ir ļoti sāpīga. Ļoti retā nozarē var runāt par stabilu darbu ar stabiliem ienākumiem. Gandrīz visām nozarēm ir izdzīvošanas situācija. Ja mēs politiski teiktu, ka mūsu pirmais darbs ir iet uz Valsts ieņēmumu dienestu, sacelt to kājās un dot uzdevumu vēl vairāk terorizēt nabaga cilvēkus, kuriem jau tā ir grūti, – tas nebūtu pareizi. Pareizi būtu meklēt vietas, kur nodokļi nekad nav maksāti vai maksāti maz. Un tādas vietas ir.

“Jaunais laiks” jau kopš dibināšanas ir runājis par nulles deklarācijām vai par jēdzienu “legālā prezumpcija”. Ko tas nozīmē? Cilvēkam, kurš brauc ar džipu un skaitās bezdarbnieks, nav jāpierāda, ka viņam nekas nepieder. Otrādi – šim džipa īpašniekam, kuram pieder trīs mājas, jāpierāda, no kurienes viņš šos ienākumus ir ņēmis. Tāda nulles deklarācijas koncepcija ilgstoši ir bijusi, taču tā vienmēr tikusi politiski izkropļota un noraidīta. Šādu cilvēku, kas nemaksā nodokļus, bet ieņem lielas naudas summas, joprojām ir daudz.

Bet tos 90% uzņēmēju, kam klājas ļoti grūti, ar pārbaudēm, kontrolēm un papildu lietām vēl apgrūtināt būtu nepareizi un nevalstiski.

M. Libeka: – Valsts kontroles ziņojumā ir minēts, ka atsevišķos Latvijas rajonos nodokļu inspektori piesedz šos nemaksātājus. Ir pat zināmi uzvārdi. Vai kaut kas tiek darīts lietas labā?

– Ar savām četrām vietām valdībā mēs neesam spējīgi atvērt visas frontes līnijas. Mēs zinām, ka atsevišķi VID darbinieki piesedz PVN atmazgāšanas shēmas. Diemžēl cilvēki šajās iestādēs strādā vertikālā pakļautībā. Vidēja un pat augsta līmeņa vadītāji ne vienmēr ir amatam atbilstošākie. Vai mēs šajā grūtajā budžeta un ekonomiskajā situācijā esam gatavi iet un cīnīties ar konkrētiem pieciem, desmit vai divdesmit cilvēkiem, kad pierādījumu masa tomēr nav īsti skaidra? Mums tam spēka ir par maz.

V. Krustiņš: – Mēs katru vakaru dzirdam, ka jātaupa, nedrīkstam šķērdēt. Tas jau kļuvis apnicīgi. Bet tajā pašā laikā laikraksti ziņo, ka, piemēram, aizsardzības ministrs pieņēmis padomnieku par 800 latiem mēnesī, kas viņam sniegs padomus korupcijas apkarošanā. Vai tiešām ministrijas un paši ministri jāauklē kā mazi bērni, vai ir jāpieņem padomnieki ar karaliskām algām? Veselības ministrs Eglītis vaimanā, ka viņam ņem nost naudu. Visi valdībā runā, ka jātaupa, bet, izejot no valdības mājas, ministri sola savu nozaru cilvēkiem, ka viņus nepametīšot, par viņiem cīnīšoties. Visiem taču pie valdības galda ir skaidrs, ka pašiem naudas nebūs.

– Es negribētu pārmest kolēģiem, kas ilgi strādājuši savā nozarē un patiešām pārdzīvo šo situāciju. Taču mums ir skaidrs, ka valdībai ir jābūt ļoti stiprai komandai ar kopīgu izpratni par to, kādi ir ieņēmumi un cik lietderīgi ir valsts izdevumi. No plānotajiem ieņēmumiem mums ir tikai 60%, ko esam iekasējuši no uzņēmējiem. Veselības nozare spēj emocionāli argumentēt, kādēļ tai nevar samazināt finansējumu, bet nevienam nav priekšlikumu, kurai nozarei vairāk samazināt finansējumu, lai veselībai tiktu vairāk. Ekonomikas ministrijai nav šīs sociāli jūtīgās aizmugures, nav liels skaits cilvēku, kas mūsu resora ietvaros saņem algu kā, piemēram policisti vai ārsti. Tādēļ mēs esam gatavi samazināt izdevumus par maksimālo apjomu – 40%. Mēs to darīsim nevis lineāri, bet pārstrukturējot sistēmu, kas nav bijusi efektīva. Piemēram, apvienojot Privatizācijas aģentūru, kas sen jau savu uzdevumu ir izpildījusi, ar Būvniecības, enerģētikas un mājokļu aģentūru.

Varbūt arī šo aģentūru vajag likvidēt?

– Daudzas šo abu aģentūru funkcijas pārklājas. Apvienojot divas lielas aģentūras, mēs iegūsim milzīgu ekonomiju gan uz administratīvo izdevumu, gan funkciju, telpu, apkures, elektrības un automašīnu rēķina. Un netiks zaudēts nekas no šo abu aģentūru funkcijām. Tā ir domāšana, ar kādu būtu jāstrādā katram ministram, strukturāli pārdomājot, vai tas ceļš, kā pildītas funkcijas, ir bijis pats lietderīgākais. Reformas var īstenot, pieņemot pat ekstremālākos lēmumus, par kādiem līdz šim neviens nav iedomājies.

Viena ideja, kas man patīk, ir visu valsts elektronisko datu bāzu apsaimniekošanu un uzturēšanu ar skaidriem noteikumiem deleģēt privātajam sektoram. Tas, protams, ņems naudu. Šobrīd valstī ir neskaitāms daudzums datu bāzu, kam īsti neviens netiek klāt, un par tām ir jāmaksā. Deleģējot datu bāzu apsaimniekošanu privātajam sektoram, mēs iegūtu efektīvāku sistēmu, kas cilvēkiem ir pieejama. Turklāt valstij būtu jātērē mazāk naudas datu bāzu uzturēšanas funkcijai. Tas ir tikai piemērs.

Es gan nezinu, vai, atdodot šo lietu privātam monopolistam, pakalpojums būtu lētāk pieejams klientam.

– Mums ir saruna ar Informācijas tehnoloģiju asociāciju, kurā apvienojušies lielākie nozarē strādājošie uzņēmumi. Šī asociācija ir gatava uzņemties šo pienākumu. Turklāt asociācijai ir zināms, ka šim mērķis pieejamās budžeta naudas būs krietni mazāk nekā līdz šim.

I. Tomsone: – Ne mazākas reformas nepieciešamas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, Tūrisma attīstības valsts aģentūrā un vēl citās ministrijas pakļautības iestādēs.

– Arī šeit būs pārmaiņas. Līdz šim Tūrisma attīstības valsts aģentūra pusi no finansējuma tērēja administratīvajām izmaksām. Tātad – no viena miljona latu šiem izdevumiem tērēja 500 tūkstošus latu. Tas bija liels jaunums pašiem nozarē strādājošajiem.

V. Krustiņš: – Kur tad tērēja šo pusmiljonu?

– Telpām, automašīnu īrēšanai, pakalpojumiem. Ja viņiem prasa, kur tērētā nauda, TAVA vienmēr spējusi pierādīt izdevumu lietderīgumu.

Mūsu risinājums paredz pusmiljonu latu tērēt patiešām nepieciešamu programmu īstenošanai. Piemēram, valsts apmaksās konkrētus reklāmas un mārketinga pasākumus, lai tūristus aicinātu uz Latviju. Otru pusmiljonu latu izdevumu administratīvajām vajadzībām mēs būtiski samazināsim un iedosim vai nu nozares pārstāvjiem, kas spēj šīs funkcijas veikt, vai arī liekam viņiem kontrolēt aģentūru. Šobrīd esam vienojušies, ka no pusmiljona latu TAVA tērēs tikai 170 tūkstošus latu. Tāpat arī ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), kurai ir daudz nevajadzīgu funkciju. Mums ir skaidrs risinājums, ko darīt ar aģentūras ārvalstu pārstāvniecībām. Ar Ārlietu ministriju esam vienojušies, ka, apvienojot LIAA un TAVA birojus, kas strādā konkrētās valstīs, tos nosēdināsim Latvijas vēstniecību ēkās. Šie cilvēki nebūtu diplomāti, bet gan pašu uzņēmēju deleģēti pārstāvji. Protams, ne visās valstīs vajag šādus pārstāvjus, taču tur, kur viņi ir vajadzīgi, tiem tiktu izīrētas telpas vēstniecībās.

Ministra kungs, jūs esat pārāk liberāls. Kādā krievu valodā iznākošā avīzē esat izteicies, ka par galvenajām personām ekonomiskajā sistēmā esat gatavs padarīt uzņēmējus. Viņiem esot jādiktē politika ekonomikas nozarē. Jūs esat pārmetis, ka nedrīkst vadīt valsti kā uzņēmumu. Te jūs pats uz to aicināt. Esat teicis, ka ierēdņiem ir jāpalīdz īstenot tos priekšlikumus, ko izteikuši darījumu cilvēki. Iznāk, ka visa Ekonomikas ministrija ir biznesa izpildu komiteja. Jūs, manā izpratnē, esat nonācis līdz galējai, pat bīstamai liberālisma pakāpei. Valsts intereses ne vienmēr var sakrist ar biznesa interesēm.

– Es no tā negribētu atkāpties un varu paskaidrot, ko ar to esmu domājis. Lielai cilvēku daļai šobrīd svarīgākā ir iespēja saņemt cilvēcīgu algu. Mums ir jāatrod metode, kā to nodrošināt ar šo valsts budžetu. Vienīgais veids, kā budžets algu var nodrošināt, ir ieņemt naudu no biznesa, no pievienotās vērtības radītāju maksājumiem. Nav tā, ka atsevišķi biznesmeņi nāktu uz ministriju un kaut ko diktētu. Nozaru asociācijas, piemēram, mašīnbūves un metālapstrādes, lauksaimniecības, informācijas tehnoloģiju un citas, var atnākt un pateikt, ka tās ir gatavas palielināt ražošanu, maksāt vairāk nodokļus, ja valsts izdara to vai citu lietu. Es uzskatu, šis ir pats aktuālākais uzdevums, kas Ekonomikas ministrijai būtu jādara, un no saviem vārdiem neatkāpšos.

Vai kā uzņēmējs, kas esat bijis, esat par to, lai uzņēmējiem noņemtu nost kādus nodokļus un uzliktu tos patērētājiem?

– Nē. Par piemēru varu minēt daudz skarto eksporta garantiju tematu. Lai pieņemtu lēmumus, mēs nedēļas laikā sasaucām atbildīgos cilvēkus gan no Garantiju aģentūras, gan ministrijas, gan no apdrošinātājiem, gan bankām, gan biznesa nozarēm. Mēs atradām veidu, kā soli par solim no 1. jūnija sākt nodrošināt eksporta garantijas Latvijas eksportētājiem.

I. Tomsone: – Gan eksporta, gan kredītu garantijām uzņēmējiem, pēc iepriekšējās valdības lēmumiem, bija jābūt pieejamiem jau marta sākumā. Arī saprašanās memorandā ar Eiropas Komisiju norādīts, ka uzņēmēju atbalsta mehānismiem ir jābūt ieviestiem jau gada sākumā. Tas ir viens no nosacījumiem, lai varētu saņemt nākamo starptautiskā aizdevuma summu.

– Es esmu par ekstrēmo pieeju uzņēmējdarbības atbalstam. Es,12. martā stājoties amatā, saņēmu šo konkrēto pasākumu izpildes termiņus. Lai tos ieviestu, nekas nebija pakustējies uz priekšu – nekādi valdības noteikumi valdībai nebija iesniegti. Es saņēmu ministriju, kur nekas nebija izdarīts. Tas, kas bija iekustināts, kur vajadzēja tikai piešķirt naudu, bija kredītu garantiju sistēma. Savukārt eksporta kreditēšanas kārtība jau vairāk nekā gadu bija iesaldēta valdībā.

V. Krustiņš: – Vai valdība ir vienota eksporta kreditēšanā?

– Mēs esam panākuši pretī pārtikas ražotāju prasībām un kopīgi ar zemkopības ministru Dūklava kungu esam piekoriģējuši noteikumus, lai šī ražotāju grupa būtu apmierināta. Eksporta garantiju ieviešanas mehānisms nav viegls. Tas ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, kas atļauju nule kā devusi.

A. Kampars: – Nākamais – Valsts garantiju aģentūrai ir jābūt informācijai par garantiju saņēmējiem. Mēs nevaram zināt, piemēram, visas firmas Turkmenistānā, kas būs Latvijas preces saņēmējas. Tādēļ mums jāslēdz līgums ar privātām kompānijām, kas mums piegādās informāciju. Ir vēl virkne soļu, kas jāizdara, tādēļ, agrākais, kad garantijas varēs saņemt, ir 1. jūnijs.

I. Tomsone: – Kredītu garantiju sistēma it kā ir iedarbināta, taču uzņēmēji sūdzas, ka bankās aizņēmumus dabūt nevar.

– Šī sistēma ir iedarbināta. Protams, ne katram darījumam un ne visās nozarēs garantijas izsniedz. Diemžēl naudas nepietiek, lai izsniegtu garantijas būvniecībai un tirdzniecībai. Mēs gribētu visiem, taču esam gatavi atbalstīt tikai tos, kas šobrīd spēj kaut ko pārdot ārpus valsts.

Garantiju aģentūra ir noslēgusi līgumus ar lielākajām bankām, un nauda aģentūras kontā ir. Valsts traucējošās procedūras šeit ir noņēmusi, un nauda ir iedota. Protams, katra banka vērtē, vai uzņēmēju projekti ir dzīvotspējīgi, neskatoties uz to, ka valsts sniedz garantijas. Arī bankas uzņēmās risku. Šajā grūtajā laikā Latvijā un visā pasaulē nav daudz tādu virzienu, par kuriem var teikt – jā, tas ir stabils un plaukstošs turpmākos piecus gadus.

V. Krustiņš: – Es saprotu, ka eksportu vajag veicināt un eksporta garantijas ir nepieciešamas. Vai nedraud, ka pāri robežām preci ar garantiju palīdzību aizdabūsim, bet kas notiks tur?

– Šis ir galvenais jautājums, kādēļ eksporta garantiju ieviešana kavējas. Piesardzība no Valsts garantiju aģentūras ierēdņu puses, kuri arī gatavo noteikumus, ir galvenais iemesls, kādēļ šis process nav iedarbināts. Vai nu esam tik piesardzīgi, ka labāk neko nesākam, vai tomēr atrodam risinājumu un procesu iedarbinām. Būs padome, kas reizi mēnesī sekos līdzi šim procesam. Mēs zinām, ka postpadomju telpā cilvēki ir ļoti veikli uz naudas vai preču izkrāpšanu. Ja manīsim kaut ko tādu, noteikumus grozīsim.

Viens no lielākajiem eksportētājiem ir a/s “Latvijas finieris”. Kā jūs attiecaties pret šādu eksportētāju, kam ir liels apgrozījums un eksports virs 50 miljoniem latu? Vai jums ir noteiktas prioritātes, kādu ražošanu protežēsiet?

– Garantiju apjoms atkarībā no riska pakāpes būs 50 – 80% no eksportējamās preces cenas. Cik daudz garantijās izsniegs, būs atkarīgs no informācijas, ko mums piegādās šīs visā pasaulē strādājošās kompānijas par preces pircēju. Protams, pašai aģentūrai būs jāvērtē arī dokumenti, ko iesniegs eksportētājs. Latvijā ir atsevišķi veiksmes stāsti, un viens no tiem ir “Latvijas finieris”. Tomēr mēs nevaram sēdēt tikai uz tiem panākumiem, kas Latvijā radīti, būsim godīgi, astoņdesmitajos un septiņdesmitajos gados. Mums jārada iespēja rasties jauniem uzņēmumiem. Es negribētu noteikt, ka atbalstīsim tikai metālapstrādi, kokrūpniecību un farmāciju, jo tur mums bijuši lieli panākumi, bet, piemēram, plastikāta vai kartona kastu ražošanu neatbalstīsim. Šis ir brīdis, kad biznesam pašam jāatrod, ko Latvija globālā tirgus un konkurences apstākļos spēj saražot. Visticamāk, ka bērnu rotaļlietu un apģērbu ražošanā mēs nespēsim konkurēt ar Ķīnu. Bet mašīnbūve un poligrāfija pēdējos gados Latvijā ir augusi – uzņēmumi iepirkuši jaunas iekārtas, ko cilvēki prot apkalpot. Krīze diemžēl ir situsi arī šos uzņēmumus un viņi, tādēļ ka ārvalstu partneri piebremzējuši iegādes, spiesti darboties ar pusjaudu. Pieļaut deviņdesmito gadu sākuma situāciju, kad, piemēram, no uzņēmuma “Alfa” par smieklīgu cenu izsaimniekoja augsta līmeņa tehnoloģijas, es negribētu. Mums ir jāpārziemo, jāsaglabājas un jātop gudrākiem un pieredzējušākiem. Pēc tam Latvijas mazajai ekonomikai būs vieglāk atdzīvoties.

Mēs visu laiku gaidām, kad būs kaut kas labs. Jūs esat izteicies, lai valsts izietu no krīzes, nepieciešami lēmumi, kas pierādīs milzīgās atšķirības starp veco un jauno valdību. Kur ir tā būtiskā atšķirība starp veco un jauno valdību?

– Es vienmēr esmu bijis ekstrēmi uz mērķi orientēts cilvēks. Es ļoti gribētu, lai manu darbu pēc kāda laika vērtētu pēc konkrētiem padarītiem darbiem. Tā ir atšķirība. Kad eksporta garantijas 1. jūnijā sāks darboties, man gribētos, lai teiktu – redz, Kamparam tas izdevās.

Nākamā lieta – namu siltināšana. Tas notiks nevis par 16,2 miljoniem latu, ko valdība šobrīd ir nodrošinājusi, bet par krietni lielāku summu. Man ir pamats domāt, ka šim mērķim mēs apstiprināsim 58 miljonus latu no ES fondiem. Ceru, ka līdzīgu summu iegūsim arī no citiem avotiem, piemēram, no CO2 kvotu pārdošanas.

Mans mērķis ir jau šajā vasarā, samazinot visas birokrātiskās bremzes, atļaut latviešu uzņēmējiem nosiltināt Latvijas iedzīvotāju mājas. Mēs iegūsim labāku vidi, siltākas mājas, mazāku enerģijas patēriņu, mazāku atkarību no Krievijas gāzes un 150 miljonus latu Latvijas tautsaimniecībai. Mums ir gan siltumizolācijas materiālu ražotāji, celtnieki, apdares materiālu ražotāji un viss pārējais. Mans uzdevums ir panākt, lai šis darbs tiktu paveikts. Līdz šim šādi darbi tika vilkti garumā. Šīs valdības atšķirībai jābūt tādai, ka darbus padarām īsā laikā.

Cik īsā?

– Šajā vasarā māju siltināšanas procesam ir jābūt redzamam katram cilvēkiem.

Kā tad būs ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāju Andrejevas kundzi, kurai arī ir kāds sakars ar siltumu namos un to, cik tas maksā?

– Šis nav viegls jautājums. Diemžēl man nav nekādu likumisku iespēju ietekmēt Andrējevas kundzes atrašanos amatā. Saeimas apstiprinātais likums ir precīzi noteicis, ka viņu atsaukt ir gandrīz neiespējami, – tikai tad, ja viņa izdarījusi kādu kriminālnoziegumu. Nav definēta pat atsaukšanas shēma.

Mēs siltuma tarifu problēmu piedāvājam risināt, nosakot, ka regulatoram pašam būtu aktīvi jāreaģē uz pārmaiņām un jāprasa uzņēmumiem attiecīgu tarifu samazināšana. Regulatoram jāziņo “Latvenergo”, ka “Nordpool” tīklā elektrības cena kritusies divas reizes, un jālūdz pamatot, kādēļ tam nepieciešams tik augsts elektroenerģijas tarifs. Ekonomikas ministrija ir pārraudzības iestāde, mēs varam tikai pamatot, lūgt un rakstīt vēstules.

Jūs pārstāvat politisku partiju, jūs varat likumus grozīt. Groziet likumus par regulatora vadības iecelšanu un atcelšanu.

– Mēs esam gatavi to darīt. Mēs plānojam apvienot Konkurences padomi ar SPRK. Jo abu iestāžu analītisko daļu funkcijas pārklājas. Ietaupīsim arī uz telpām un to apsaimniekošanas rēķina. Atšķirīgas ir tikai dažu departamentu funkcijas. Pētot citu valstu pieredzi, esam konstatējuši, ka šīs iestādes var apvienot, mainot arī finansēšanas shēmu, paredzot tā uzturēšanu no budžeta. Līdz šim regulators finansējumu saņēma no regulējamajiem uzņēmumiem. Apvienošanu plānojam no nākamā gada 1. janvāra.

28 / Apr /  2009
 
Medijs/autors:
 admin 
Sadaļa:
 Publikācijas 
Pieminēti:
 , ,
Pastāstiet draugiem
  • Pierakstīties RSS
  • Publicēt Delicious
  • Publicēt twitterī
  • Publicēt Facebook
  • Publicēt Google
  • Publicēt LinkedIn

Diskusija

2 komentāri par "Latvijas Avīze: Kampars: “Esmu ekstrēmi uz mērķi virzīts cilvēks”"

  • Edeviges says:

    was excited when Emily ctnaocted me earlier this year.a0 I was able to photograph their wedding, and now, not only would they be back in town, but wanted to get some photos of the newest family

  • precisely, inside third quarter, many only took simple steps which will confidently trauma each charges launch frequency past more $15 million. consequently, we’ve been to a good beginning. We are a lot more than midway by means each of l’ordre de adding try. The Pequot in that case mauled homeowners here in singled out counties and as well,as well as the slaughtered the group. these firms patiently lay to see the response of the settlers. but then, these types of people used to see not for retaliation rrn any respect, perhaps even the particular New Settlers had been panicking., In some measure. which were feeling strengthening for people like us outsiders very own john p Steele of execute. the whole world help keep the tonneau’s super hero dreams, we have got a one. said Anso DF in this article. plenty of provides silly with silly reasons behind stopping employment opportunities, though. it is critical to recognise persons are not the same and / or just what exactly might seem daft to could possibly be a residing tier to a different person, however.

Izsakiet savu videokli