Realtime hit counterweb stats
Laikraksts “Latvijas avīze”: Kāpēc pamodās ministre Muižniece Thumbnail

Laikraksts “Latvijas avīze”: Kāpēc pamodās ministre Muižniece

Vēl 20.aprīlī Tieslietu ministrija (TM) jaunajā “Vietējo pašvaldību domes vēlēšanu likuma” projektā piedāvāja ļaut nākamajās pašvaldību vēlēšanās kandidēt arī bijušajiem čekistiem, komunistiem un interforntistiem. Tomēr, kad ministre Vineta Muižniece presē izlasīja (vai kāds acīgāks kolēģis uz to norādīja), kādi „brīnumi” iekļauti likumā, politiski atbildīgā amatpersona beidzot pamodās. Protams, aizmirstot par pašas paviršību un visā vainojot iepriekšējo valdību, kura šādu darba grupu esot izveidojusi. Kāpēc gan tāda brēka par tikko uzsauktu projektu, kuram pat līdz izskatīšanai Saeimā vēl tāls ceļš ejams?

Gribētu atgādināt, ka tiesību akts tika izstrādāts nevis, lai pievērstos bijušo interfrontistu, čekistu un komunistu tiesībām, bet lai vēlēšanu kārtību saskaņotu ar Eiropas Savienības normām, vēlētāju reģistra izveidi un Novadiem. Būtiskākie izskatāmie jautājumi bija mazo pagastu iedzīvotāju interešu garantēšana pēc Novadu izveides, nosakot pārstāvniecības kvotas, kā arī vēlme novērst tautas priekšstāvju sadrumstalotību, līdz ar to arī bezatbildību. Pie tam abas divas notikušās darba s sēdes vadīja pats tā laika ministrs A.Aksenoks.

Jaunais laiks nekad nav atbalstījis ierobežojumu atcelšanu pašvaldību vēlēšanās balotēties bijušajiem interfrontistiem, čekistiem un komunistiem. Tieši pretēji – mēs uzskatām, ka tas varētu apdraudēt stabilitāti mūsu valstī !

Kopš TM vada Tautas partija (TP), darba minētā likumprojekta izstrādei ir sanākusi uz vismaz trijām sēdēm, ne uz vienu no kurām neatrada laiku ierasties pati ministre Muižniece. Projekta izstrādāšana tika pabeigta valsts sekretāra vietnieces likumdošanas jautājumos I.Nikuļcevas vadībā. Jautājums par 9. pantu (tajā ietverti esošie liegumi balotēties) tika skatīts 18.martā, kurā pēc TM normatīvo aktu projektu izstrādes departamenta juriskonsultes ierosinājuma visi klātesošie atbalstīja priekšlikumu nenoteikt ierobežojumus.

Jau šā gada janvārī Jaunais laiks pieņēma rezolūciju Par komunisma noziegumu un tā seku konsekventu izvērtēšanu, nosodīšanu un novēršanu starptautiskā līmenī. Starptautiskās institūcijas ir nosodījušas nacisma totalitārā režīma noziegumus, bet komunistiskā režīma nodarījumi līdz šim nav guvuši nedz adekvātu starptautisku nosodījumu, nedz starptautiska līmeņa izvērtējumu. Lielākā Eiropas parlamenta frakcija pēc JL ierosinājuma savā kongresā ne tikai ir pieņēmusi rezolūciju par totalitārā komunisma nosodījumu, bet arī ir apņēmusies veicināt šādas deklarācijas pieņemšanu arī EP. Mēs panāksim izpratni, lai starp vārdiem komunisms un nacisms visā Eiropā liktu vienādības zīmi !

Labākā aizsardzība ir uzbrukums, un, šķiet, ka tieslietu ministre izlēmusi pārbaudīt šīs mācības patiesumu. Ja „Vietējo pašvaldību domes vēlēšanu likuma” projekts šādā redakcijā nonāktu valdībā vai pat Saeimā, tam tiktu pievērsta liela sabiedrības uzmanība un rastos nopietni jautājumi, uz kuriem Muižnieces kundzei atbildes rast būtu vēl sarežģītāk.

Lai nevajadzētu uzņemties atbildību, novēloti pamanot darba s izstrādātajos likumprojekta priekšlikumos pieļauto pašas vadītās ministrijas ierēdņu “kļūdu”, steidzīgi bija jāmeklē vainīgie. Tāpēc arī pamodās tieslietu ministre – neizdarība bija jākompensē arī skaļiem, tomēr sabiedrību maldinošiem izteikumiem.

Varbūt tomēr nav vainīgi ierēdņi, jo visi zinām noklusēto atbildi uz retorisko jautājumu – kas visskaļāk sauc:”Ķeriet zagli ?” ….

28 / Apr /  2004
 
Medijs/autors:
 Artis Kampars 
Sadaļa:
 Publikācijas 
Pieminēti:
 , ,
Pastāstiet draugiem
  • Pierakstīties RSS
  • Publicēt Delicious
  • Publicēt twitterī
  • Publicēt Facebook
  • Publicēt Google
  • Publicēt LinkedIn

Diskusija

Izsakiet videokli par "Laikraksts “Latvijas avīze”: Kāpēc pamodās ministre Muižniece"

Esi pirmais, kas uzsāk diskusiju.

Izsakiet savu videokli