Realtime hit counterweb stats
Laikraksts “Diena”: Brīvlaišana uz Latvijas autoceļiem Thumbnail

Laikraksts “Diena”: Brīvlaišana uz Latvijas autoceļiem

Kā zināms no vēstures liecībām, dzimtcilvēkiem nebija iespējas brīvi pārvietoties ārpus sava saimnieka zemes robežām bez attiecīgas atļaujas. Tādējādi feodālis realizēja savas likumīgās tiesības un ieguva kontrolējamu, bet ne vienmēr paklausīgu darbaspēku. XXI gadsimta Latvijā, ko uzskatām par demokrātisku sabiedrību, visiem pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem ir dokumenti ceļošanai, kurus katrs var likt lietā, vadoties no savām vēlmēm un citu valstu likumdošanas prasībām. Lieliski! Tomēr būtu vietā iedomāties situāciju, kas, esmu pārliecināts, ir pilnībā saprotama lielākajai daļai Latvijas autovadītāju.

Pieņemsim, ka jau labu laiku atpakaļ esat ieplānojis ar savu (firmas, uzņēmuma, iestādes …) automašīnu doties uz ārzemēm svarīgās (privātās, darījumu, valstiskās …) darīšanās. Vakarā, gatavojoties ceļojumam, nolemjat doties līdz tuvākajam veikalam, sarūpēt iztrūkstošās lietas. Automašīnas ātrums, braucot lejā no kalniņa pie Jūsu mājas, gluži nemanot sasniedz 76 km/h atļauto 50 km/h vietā. Protams, to nevar nepamanīt uzcītīgais ceļu policijas kaprālis, kurš, aizslēpies aiz autobusu pieturas, fiksē Jūsu neapgāžamo likumpārkāpumu. Likums ir precīzs – pants paredz arī auto vadīšanas tiesību atņemšanu, tāpēc, neskatoties uz Jūsu izmisīgajiem lūgumiem un situācijas pārstāstu, tiek sastādīts protokols. Jums izsniedz pagaidu vadīšanas apliecību, proti, no protokola nogrieztu ne pārāk augstas kvalitātes ar lodīšu pildspalvu aprakstītu papīra strēmelīti, bet īstā apliecība ceļo uz kompetentu iestādi, kurā varat ierasties ne ātrāk, kā pēc piecām dienām. Un šajā vietā ilgi lolotie plāni sagāžas kā kāršu namiņš, jo likums, policijas kaprāļa (…nesauksim viņu par feodāli) personā, atgriež Jūs viduslaikos.

Otrdien, 8.jūlijā, Saeimas ārkārtas sēdē tiek plānots galīgajā lasījumā izskatīt grozījumus „Ceļu satiksmes likumā”, kuri, cerams, atnesīs jaunus laikus arī Latvijas plašajai autovadītāju, motociklistu un riteņbraucēju saimei. Šos grozījumus patiesi var salīdzināt ar dzimtbūšanas atcelšanu, jo vecā likuma redakcija daudzās izpausmēs bijusi visai arhaiska.

Satiksme uz autoceļiem pēdējā desmitgadē ir augusi ļoti strauji gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi. Tikai četru gadu laikā pēc CSDD datiem Latvijā reģistrēto transporta līdzekļu skaits ir palielinājies par 164037 motorizētajiem braucamrīkiem. Šis skaitlis astoņdesmitajos gados būtu sastādījis aptuveni pusi no visām automašīnām un motocikliem. Diemžēl Latvija joprojām ieņem „vadošās” vietas ceļu satiksmes negadījumu (CSN) skaita ziņā Eiropas valstu vidū. Apkaunojošā statistika nepielūdzami norāda, ka esam „līderi” CSN bojā gājušo (tai skaitā bērnu) skaita ziņā uz 1000 iedzīvotājiem. Lai gan drošība uz ceļiem vienmēr bijusi ļoti aktuāla problēma sabiedrībā, atbildīgās institūcijas vairāk ir strādājušas, lai radītu ilūziju, ka kaut kas tiek darīts. Likums Saeimā nav kustējis ne no vietas jau vairākus gadus, CSN skaits ar katru gadu audzis, bet Ceļu policija par sava darba galveno virzienu uzskatījusi soda naudu iekasēšanu (par leģendārajiem „piecīšiem” šoreiz noklusēsim), tvarstot ātruma pārkāpējus visos iespējamajos veidos. Par veiksmīgu varētu atzīt vienīgi CSDD rīkoto akciju „Izglāb draugu! Neļauj braukt reibumā!”, kuras rezultātā pēdējos gados alkohola ietekmē izraisīto CSN skaita īpatsvars ir nedaudz samazinājies.

Jaunā „Ceļu satiksmes likuma” redakcija un ar to saistītie grozījumi „Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ir tapuši, intensīvi strādājot Saeimas Juridiskās komisijas darba i, piedaloties visām ieinteresētajām pusēm – pārstāvjiem no Iekšlietu ministrijas, CSDD, ekspertiem un deputātiem. Rezultātā šobrīd apstiprināšanai tiek piedāvāts dokuments, kurā iestrādātas daudz konceptuālas izmaiņas, lai beidzot uzlabotu satiksmes drošību, ceļu policijas amatpersonu un satiksmes dalībnieku savstarpējās attiecības, kā arī mazinātu korupcijas iespējas.

Kā pirmo gribētu minēt pārkāpumu punktu uzskaites sistēmu, kas darbojas daudzās Eiropas valstīs, bet Latvijā to plānots ieviest, sākot ar 2004.gadu. Pārkāpumu uzskaites punktus piešķirs tikai par rupjiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, bet nepiešķirs par mazāk nozīmīgiem vai formāliem pārkāpumiem, kas nevar izraisīt būtiskas sekas vai CSN. Maksimālais ar vienu reizi piešķiramais punktu skaits būs 8, bet transporta vadīšanas tiesības tiks liegtas, ja kopā būs iekrāti 16. Šos noteikumus, atbilstoši likuma projektam, līdz 2004. gada 1. janvārim izstrādās Ministru kabinets.

Svarīgs labojums ir pieļaujamā alkohola līmeņa samazinājums līdz 0.2 promilēm nepieredzējušiem autovadītājiem, jo pēc statistikas tieši viņi izraisa daudz negadījumu reibumā. Paredzēts ieviest īpašas tiesības mopēdistiem. Radikāli tiks izmainīta sodīšanas un soda naudu iekasēšanas kārtība. Turpmāk soda naudu uz ceļa vairs nebūs atļauts maksāt, bet tas būs jādara 10 dienu laikā, iemaksājot to bankā. Turklāt autovadītāja apliecību kā soda nomaksas ķīlu ceļu policijas darbinieki vairs nedrīkstēs aizturēt (nedzīvojam taču dzimtbūšanā).

Vadīšanas tiesību tūlītēja atņemšana paredzēta piecos (līdz šim 72(!)) ļoti rupju pārkāpumu gadījumos. Tie ir: transporta līdzekļa vadīšana reibumā, ja pārsniegta pieļaujamā norma, vai atteikšanās no alkohola koncentrācijas asinīs noteikšanas; vairākkārtēja nepakļaušanās policijas darbinieka prasībai apturēt transporta līdzekli jeb vienkārši bēgšana; atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana vairāk par 60 km/h; barjeras patvaļīga atvēršana, apbraukšana vai dzelzceļa sliežu šķērsošana šim nolūkam neparedzētā vietā; ceļu satiksmes negadījuma izraisīšana, ja tam ir smagas sekas. Kā soda veids daudzos maznozīmīgos gadījumos ir ieviests brīdinājums. Plašu pielietojumu, īpaši saistībā ar ātruma pārsniegšanu, gūs fiksētie sodi, kurus piemērojot, amatpersonām samazināsies iespējas manipulēt ar soda lielumu savtīgās interesēs. Kā jauninājums ir agresīvas braukšanas definīcija un stingra vēršanās pret huligānismu uz ceļiem. Tāpat būs iespēja sodīt nedisciplinētus gājējus, pie tam, šis būs izņēmuma gadījums, kad naudas sodu varēs iekasēt uz vietas. Manis minētie piemēri ir tikai uzskatāmākie likuma grozījumos.

Protams, nav iespējams pieņemt likumu, kurš, kā uz burvju mājienu, novērstu visas samilzušās problēmas uz Latvijas ceļiem. Aktuāls paliek diskutablais jautājums par saskaņoto paziņojumu starp divām CSN iesaistītām pusēm, ja nav cietuši cilvēki un abi iesaistītie vadītāji ar saviem parakstiem apliecina, ka ir noskaidrots vainīgais. Tāpat joprojām paliek neskaidrs, vai vienāds ātruma ierobežojums uz līkumota grants ceļa laukos un asfaltētas šosejas ar divām atdalītām joslām katrā virzienā ir pamatots. Neviens likums neiemācīs autovadītājiem elementāru pieklājību un nekādas represijas nebūs par pamatu, lai nodokļu maksātāju algots varas pārstāvis pilnībā izprastu savu misiju uz ceļa.

Dzimtbūšanas atcelšana savulaik iezīmējās kā liels cilvēces lēciens virzībā uz sabiedrības attīstību un cilvēka elementāro tiesību un brīvību nodrošināšanu. Šobrīd ir pamats cerēt, ka arī visi satiksmes dalībnieki pavisam drīz sajutīs būtiskas iepriecinošas izmaiņas savā ikdienā. Esmu pārliecināts, ka šie likumu grozījumi būs liels solis pretī civilizētām attiecībām uz Latvijas ceļiem.

08 / Jul /  2003
Pastāstiet draugiem
  • Pierakstīties RSS
  • Publicēt Delicious
  • Publicēt twitterī
  • Publicēt Facebook
  • Publicēt Google
  • Publicēt LinkedIn

Diskusija

Izsakiet videokli par "Laikraksts “Diena”: Brīvlaišana uz Latvijas autoceļiem"

Esi pirmais, kas uzsāk diskusiju.

Izsakiet savu videokli