Realtime hit counterweb stats

Ekonomikas ministrs un Komercbanku asociācijas vadītājs vienojas par turpmāko sadarbību

Ekonomikas ministrs Artis Kampars šodien, 8.jūlijā, tikās ar Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidentu Mārtiņu Bičevski un pārrunāja turpmāko sadarbību, tai skaitā jaunās  Attīstības institūcijas izveides procesu un nepieciešamību ieviest Latvijas uzņēmējiem jaunas atbalsta programmas.

Esmu pārliecināts, ka Komercbanku asociācijas jaunā vadītāja Mārtiņa Bičevska pieredze un zināšanas dos nozīmīgu pienesumu banku sektora konstruktīvai sadarbībai ar valsts institūcijām, izstrādājot politiku un sagatavojot konkrētus atbalsta mehānismus vietējo uzņēmēju, jo īpaši uz eksportu orientēto nozaru komersantu attīstībai,” norāda ekonomikas ministrs A.Kampars.

A.Kampars un M.Bičevskis atzina, ka pēc iespējas ātrāk būtu nepieciešams pabeigt uzņēmējdarbības attīstības finansēšanas sistēmas optimizāciju Latvijā. Esošo uzņēmējdarbības atbalsta institūciju pārveides procesam par vienotu Attīstības institūciju jānotiek pārdomāti, koordinēti un pakāpeniski, lai neapdraudētu jau uzsākto uzņēmējdarbības atbalsta programmu ieviešanu.

Pašlaik esošā uzņēmējdarbības atbalsta sistēma ir sadrumstalota, un tāpēc tā nav pietiekami efektīva MVU atbalstam. „Finanšu sektors ir ieinteresēts, lai Latvijā tiktu izveidota efektīva, labi pārvaldīta un uzņēmējiem draudzīga finanšu attīstības institūcija, kura gan turpinātu uzsāktos projektus, gan arī, izvērtējot tirgus piedāvātos instrumentus, spētu aizpildīt tukšās nišas un sniegt uzņēmējiem kopā ar bankām vispusīgu atbalstu,” norādīja M.Bičevskis.

EM un LKA nolēma tuvākajā laikā izveidot pastāvīgu valsts un finanšu sektora sadarbības formātu, kas nodrošinātu optimālu finanšu attīstības instrumentu konsolidāciju, pilnveidi un attīstību.

Tikšanās laikā tika apspriesta arī Latvijas Garantiju aģentūras līdzšinējā darbība un sadarbība ar finanšu sektoru. Puses atzina, ka aģentūras sniegtie pakalpojumi, īpaši krīzes pārvarēšanas laikā, ir nozīmīgs atbalsts un uzsāka sarunas par jauna uzņēmējdarbības atbalsta instrumenta –  mezanīna aizdevumu programmas – izstrādi.

Pašlaik Ekonomikas ministrija un LGA, konsultējoties ar Latvijas komercbanku asociāciju, izstrādā jaunu programmu -  mezanīna aizdevumu programmu, kuru plāno uzsākt šī gada augustā. Šīs programmas mērķis ir sniegt Latvijas maziem un vidējiem uzņēmumiem papildus finansējumu mezanīna (mezzanine) aizdevuma veidā, t.i., gadījumos, kad uzņēmumam trūkst pašu kapitāla jeb līdzekļu projektu finansēšanai. Programmu ir plānots ieviest sadarbībā ar bankām, mezanīna aizdevumu izsniedzot kopā ar bankas aizdevumu investīcijām pamatlīdzekļos. Mezanīna aizdevums ir ilgtermiņa aizdevums, kas ir ar paaugstinātu kredīta risku un ir subordinēts attiecībā pret kredītiestādes sniegto ilgtermiņa aizdevumu. Mezanīna aizdevuma galvenās priekšrocības ir zemākas nodrošinājuma prasības. Līdz ar to, LGA izsniegtais mezanīna aizdevums investīciju projektam ļautu komersantam piesaistīt papildus finansējumu attīstībai, kad uzņēmuma pašu kapitāls (līdzdalība) un piedāvātais nodrošinājums nav pietiekams, lai banka pilnā apjomā finansētu projektu. Programmas sākotnējais budžets ir paredzēts Ls 18 milj. Ls apmērā.

LKA atbalsta mezanīna aizdevumu programmas ieviešanu Latvijā, jo šis instruments varētu sniegt tautsaimniecībai pašlaik tik nepieciešamo kapitālu attīstībai. „Banku sektors savu atbalstu mezanīna aizdevumu programmas izstrādei ir paudis jau agrāk, un tagad esam gandarīti, ka esam tikuši tuvu reālajai programmas ieviešanai,” norāda LKA prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Kā zināms, LGA ir valsts kapitālsabiedrība, kuras valsts kapitāla daļu turētājs ir Ekonomikas ministrija. Kopš 2003.gada LGA nodrošina komersantiem pieeju finansējumam situācijās, kad paša nodrošinājums nav pietiekošs finansējuma piesaistei nepieciešamajā apjomā. Pašlaik LGA nodrošina atbalsta mehānismu, sniedzot saimnieciskās darbības veicējiem garantijas kredīta vai līzinga saņemšanai Latvijas komercbankās, kā arī sniedz saimnieciskās darbības veicējiem īstermiņa eksporta kredīta garantijas eksporta darījumiem.

Garantijas ir LGA uzņemtās saistības kompensēt komercbankai saimnieciskās darbības veicēja neatmaksāto finansējuma pamatsummu garantijas apmērā, iestājoties garantijas gadījumam. Kopš 2009.gada aprīļa līdz š.g. 1.jūlijam LGA jau ir noslēgusi 511 garantiju līgumus 80,84 milj. latu apmērā, nodrošinot kredītu izsniegšanu komersantiem par 164,04 milj. latiem. Minētajā periodā LGA sniegtās garantijas ir saņēmuši 177 komersanti.

Savukārt, eksporta garantijas mērķis ir atbalstīt eksportētājus, sedzot ar eksporta darījumiem saistītos riskus, kā arī kalpot par nodrošinājumu eksporta darījuma finansējuma saņemšanai. Šobrīd, LGA jau ir noslēgusi 65 eksporta garantijas līgumus 3,87 milj. latu apmērā, ļaujot veikt piegādes 20,33 milj. latu apmērā. Atbalstu ir saņēmuši 19 komersanti.

08 / Jul /  2011
Pastāstiet draugiem
  • Pierakstīties RSS
  • Publicēt Delicious
  • Publicēt twitterī
  • Publicēt Facebook
  • Publicēt Google
  • Publicēt LinkedIn

Diskusija

2 komentāri par "Ekonomikas ministrs un Komercbanku asociācijas vadītājs vienojas par turpmāko sadarbību"

  • Aizdevums says:

    Vienošanās starp privāto un publisko sektoru vienmēr ir svarīga, taču no manas puses skatoties, būtu svarīgi, lai vienošanās ir par labu cilvēkiem, nevis banku lobiju interesēm. Izskatās, ka Kampara kungam tas izdevās.
    __________________
    Informācija apr aizdevējiem – http://www.kredit.lv

  • Vasiks says:

    Apsveicami ,ka Komercbanku asociācijas vadītājs vienojas par turpmāko sadarbību. Man tiešām prieks, ka lietas iet uz priekšu !

Izsakiet savu videokli