Baltijas valstu interesēs ir nenovilcināt stratēģiskus lēmumus par enerģētisko neatkarību

Inčukalna gāzes krātuve pieder Latvijas valstij un uzņēmuma „Latvijas Gāze” tiesības tās izmantošanai ir terminētas, tādēļ nav pamata bažām par jebkādām privilēģijām Latvijas gāzes tirgū Krievijas koncernam „Gazprom” un ar to saistītiem uzņēmumiem, tā, komentējot medijos publicēto Igaunijas ekonomikas ministra Juhana Partsa viedokli par sašķidrinātās gāzes termināļa izbūvi Latvijā, norāda ekonomikas ministrs Artis Kampars.

„Kopējā gāzes infrastruktūra Baltijā ir veidota, bāzējoties uz Inčukalna gāzes krātuvi un tās kapacitāti. To vēlreiz apstiprinājuši respektabli Lielbritānijas eksperti, kuri Latvijas valdības un „Latvenergo” uzdevumā veica izpēti par sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izveidi Baltijā. Inčukalna gāzes krātuve būs publiska infrastruktūra, ko varēs izmantot jebkurš komersants, arī gāzes piegādēm Igaunijai,” uzsver A.Kampars.

Atgādinām, ka Ekonomikas ministrija jūlija sākumā iepazīstināja ar Lielbritānijas uzņēmumu GL Noble Denton un Energy Contract Company konsorcija veikto priekšizpēti par reģionāla sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izveidi Baltijā. Ekspertu galvenie secinājumi ir: lai nodrošinātu konkurenci Baltijas valstu dabasgāzes tirgū un tādējādi panāktu patērētājiem – kā mājsaimniecībām, tā rūpnieciskajiem lietotājiem – izdevīgākas cenas, ekonomiski pamatoti ir būvēt tikai vienu reģionālu sašķidrinātās dabasgāzes termināli, savukārt ģeogrāfiski un ekonomiski atbilstošākā termināļa dislokācijas vieta ir Latvija un Rīga pieejamās infrastruktūras, zemāko izmaksu un projekta īstenošanas laika grafika ziņā.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars: „Latvija no Baltijas valstīm ir pirmā, kas var kaimiņiem prezentēt konkrētus ekspertu atzinumus par gāzes termināļa izbūvi. Tādēļ es esmu nācis ar iniciatīvu visām trim Baltijas valstīm iespējami drīz sēsties pie sarunu galda, izrunāt neskaidros jautājumus un vienoties par kopīgi īstenojamiem enerģētikas infrastruktūras projektiem – Visaginas atomelektrostaciju Lietuvā, jaunu elektroenerģijas ražošanas jaudu attīstīšanu Igaunijā un reģionāla sašķidrinātās gāzes termināļa izbūvi Latvijā. Šie projekti ir realizējami, tikai ievērojot solidaritātes principu un sadarbojoties.”

Ministrs uzsver, ka Baltijas valstu interesēs ir nenovilcināt stratēģiskus lēmumus par enerģētisko neatkarību, jo tikai tā nodrošinās tirgū konkurenci un zemākas cenas patērētājiem. 

Inčukalna gāzes krātuve pieder Latvijas valstij un uzņēmuma „Latvijas Gāze” tiesības tās izmantošanai ir terminētas, tādēļ nav pamata bažām par jebkādām privilēģijām Latvijas gāzes tirgū Krievijas koncernam „Gazprom” un ar to saistītiem uzņēmumiem, tā, komentējot medijos publicēto Igaunijas ekonomikas ministra Juhana Partsa viedokli par sašķidrinātās gāzes termināļa izbūvi Latvijā, norāda ekonomikas ministrs Artis Kampars.

„Kopējā gāzes infrastruktūra Baltijā ir veidota, bāzējoties uz Inčukalna gāzes krātuvi un tās kapacitāti. To vēlreiz apstiprinājuši respektabli Lielbritānijas eksperti, kuri Latvijas valdības un „Latvenergo” uzdevumā veica izpēti par sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izveidi Baltijā. Inčukalna gāzes krātuve būs publiska infrastruktūra, ko varēs izmantot jebkurš komersants, arī gāzes piegādēm Igaunijai,” uzsver A.Kampars.

Atgādinām, ka Ekonomikas ministrija jūlija sākumā iepazīstināja ar Lielbritānijas uzņēmumu GL Noble Denton un Energy Contract Company konsorcija veikto priekšizpēti par reģionāla sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izveidi Baltijā. Ekspertu galvenie secinājumi ir: lai nodrošinātu konkurenci Baltijas valstu dabasgāzes tirgū un tādējādi panāktu patērētājiem – kā mājsaimniecībām, tā rūpnieciskajiem lietotājiem – izdevīgākas cenas, ekonomiski pamatoti ir būvēt tikai vienu reģionālu sašķidrinātās dabasgāzes termināli, savukārt ģeogrāfiski un ekonomiski atbilstošākā termināļa dislokācijas vieta ir Latvija un Rīga pieejamās infrastruktūras, zemāko izmaksu un projekta īstenošanas laika grafika ziņā.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars: „Latvija no Baltijas valstīm ir pirmā, kas var kaimiņiem prezentēt konkrētus ekspertu atzinumus par gāzes termināļa izbūvi. Tādēļ es esmu nācis ar iniciatīvu visām trim Baltijas valstīm iespējami drīz sēsties pie sarunu galda, izrunāt neskaidros jautājumus un vienoties par kopīgi īstenojamiem enerģētikas infrastruktūras projektiem – Visaginas atomelektrostaciju Lietuvā, jaunu elektroenerģijas ražošanas jaudu attīstīšanu Igaunijā un reģionāla sašķidrinātās gāzes termināļa izbūvi Latvijā. Šie projekti ir realizējami, tikai ievērojot solidaritātes principu un sadarbojoties.”

Ministrs uzsver, ka Baltijas valstu interesēs ir nenovilcināt stratēģiskus lēmumus par enerģētisko neatkarību, jo tikai tā nodrošinās tirgū konkurenci un zemākas cenas patērētājiem.