Realtime hit counterweb stats
Cik Latvijai izmaksā ārzonas Thumbnail

Cik Latvijai izmaksā ārzonas

Valdībā šonedēļ lēmām par to, uz kādiem nosacījumiem Latvijā būtu jādarbojas komercsabiedrībām, kuru tiešie vai pastarpinātie īpašnieki slēpjas ārzonās. Uzņēmēji visā pasaulē izmanto ārzonu sniegtās priekšrocības galvenokārt, lai optimizētu savas nodokļu izmaksas. Ārzonu sistēma ir sen iedibināta un katras valsts tiesības suverēni lemt par savu nodokļu sistēmu un uzņēmējdarbības nosacījumiem ir respektējamas. Kaut gan lielākā daļa demokrātisko valstu šo realitāti izjūt kā nozīmīgu apgrūtinājumu (naudas atmazgāšana, kontrabandas piesegšana, nelegāla tirdzniecība u.tml.),  arī es esmu aicinājis kolēģus Eiropā diskutēt par sistēmas izmaiņām, tomēr, visticamāk, mums nāksies samierināties ar šādu ārzonas nosacījumu esamību.

Tomēr arī šajā kontekstā Latvijā ir dažas īpatnības, ar ko izceļamies uz citu valstu fona.  Proti, nozīmīgākā daļa uzņēmumu ar īpašniekiem ārzonās ir konstruēti, lai slēptu to patiesos īpašniekus un labuma guvējus. Informācijas drumslas, kas nonākušas atklātībā pēc KNAB veiktajām kratīšanām, apliecina kuluāros jau sen zināmos faktus, ka patiesā labuma guvēji daudzās ārzonās reģistrētās kompānijās ir Latvijas politikas smagsvari.  Šādi „optimizētāji” miljoniem latu nesamaksā nodokļos un valsts budžeta nauda tiek novirzīta personīgajam labumam. Un tas tiešā veidā skar katru Latvijas iedzīvotāju.

Ilgu laiku Latvijas lepnums un bijušā satiksmes ministra Šlesera sabiedrisko  attiecību galvenais trumpis ir bijusi nacionālā aviosabiedrība airBaltic, kuras mažoritārais akcionārs ir valsts, bet 47,2% kapitāldaļu pieder  ārzonā pastarpināti reģistrētam uzņēmumam Baltijas Aviācijas Sistēmas (BAS).  2010.gada 13.aprīlī valdība apstiprināja uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu par vairāk nekā 15 miljoniem latu, pamatojoties uz valdes priekšsēdētāja Flika priekšlikumiem kompānijas attīstībai un peļņas solījumiem. Bet realitāte ir izrādījusies citāda – manā rīcībā esošā informācija liecina, ka airBaltic šī gada pirmajos piecos mēnešos, iespējams, ir strādājis ar 18 miljonu latu zaudējumiem un tie nav izskaidrojami ar kādiem objektīviem ārējiem apstākļiem (piemēram, vulkāna izvirdums, negaidīts degvielas cenu palielinājums u.tml.).

Esmu vairākkārt – gan valdības sēdēs, gan publiskos forumos – asi iebildis pret uzņēmuma vērtīgāko aktīvu pārdošanu (atdošanu?), pret valstij klaji neizdevīgo ārpakalpojumu izvietošanas struktūru, pret aviokompānijas vadības stilu. Diemžēl, nedz bijušais satiksmes ministrs Gerhards, nedz esošais ministrs Augulis nekādi nav reaģējuši uz šiem, acīmredzami kliedzošajiem faktiem.

Valdība pirms vairākiem mēnešiem ir uzdevusi ministram Augulim iesniegt neatkarīga auditora ziņojumu par finansiālo situāciju airBaltic, tai skaitā par valsts investēto līdzekļu izlietojumu, BAS veikto iemaksu apliecinājumu, situāciju ar vērtīgākajiem aktīviem (zīmolu, ārpakalpojumu līgumu pamatotību u.c.). Šāda ziņojuma joprojām nav. Tikmēr presē lasām par Šlesera izveicību, pagādājot no uzņēmuma 100,000 latu savas priekšvēlēšanu kampaņas vajadzībām. Kā tas ir iespējams? Ārzonā noslēptie patiesā labuma guvēji, visticamāk, līdzīgi kā Kempmayer lietā, ir mūsu pašu bāleliņi, kuriem ir kādi viņiem vien zināmi instrumenti, lai ietekmētu atbildīgo ministru rīcību un lēmumus.

Valdības darba kārtībā ir nonācis jautājums par stingrākām normām attiecībā uz ārzonu darījumiem, tāpēc nepieciešams šo sistēmu izravēt. Pēc manas iniciatīvas valdība vērtēs priekšlikumu neļaut piedalīties publiskajos iepirkumos uzņēmumiem, kuros tiešie vai pastarpinātie labuma guvēji paslēpušies ārzonās. Tāpat uzstāšu, lai komercsabiedrībās ar nozīmīgu valsts kapitāla līdzdalību, visiem dalībniekiem būtu pienākums atklāt patiesā labuma guvējus līdz pat fiziskām personām.

Tēlaini izsakoties – izoperējot šādu augoni, Latvijas tautsaimniecības veselība uzlabotos. Veicināt tautsaimniecības atkopšanos solījis arī šonedēļ ievēlētais nākamais valsts prezidents. Novēlot jaunievēlētajam prezidentam kļūt par starptautiski atpazītu un novērtētu Latvijas vārda nesēju jau tuvākajā nākotnē,  šodien viņa atbalsts ārzonās noslēptu uzņēmumu īpašnieku atklāšanai būtu pierādījums patiesai neatkarībai no viņa ievēlēšanas organizētājiem .

04 / Jun /  2011
Pastāstiet draugiem
  • Pierakstīties RSS
  • Publicēt Delicious
  • Publicēt twitterī
  • Publicēt Facebook
  • Publicēt Google
  • Publicēt LinkedIn

Diskusija

6 komentāri par "Cik Latvijai izmaksā ārzonas"

Izsakiet savu videokli