







Aptuveni pirms mēneša pieredzējušais sabiedrisko attiecību speciālists Lato Lapsa pašam piederošajā portālā „pietiek.com” uzsāka un ar apskaužamu mērķtiecību turpina rakstu sēriju par mani personīgi, par maniem ģimenes locekļiem, par manu 1993.gadā dibināto uzņēmumu, kā arī kolēģiem un domubiedriem, ar vienu skaidru un acīmredzamu mērķi – diskreditēt mani kā politiķi. Tiek izmantoti gan meli un puspatiesības, gan subjektīvi traktējumi, izdarot pašapmierinātus secinājumus, kuriem, lielākoties, nav nekādas saistības ar realitāti. Mans viedoklis Lato Lapsu interesē vienīgi gadījumos, kad tas iekļaujas paša izplānotajā tēmas pierādījumā.
Lielākoties raksti ir tapuši, vispār nevēršoties pie manis pēc komentāra, atsevišķos gadījumos atbilde stundas laikā ir nokavēta, jo vēstījums jau ir iepriekš sagatavots un publicēts. Kā pamatojums publikācijām nereti tiek izmantotas „lasītāju”(padomju laikā analogs tam bija darbaļaudis) vēstules no anonīmiem autoriem, jebkuri paskaidrojumi tiek pēc būtības ignorēti.
Mana ģimene pārdzīvojusi satraucošus brīžus vērojot, kā svešs vīrietis, savu lepno apvidus automašīnu atstājot netālu no manas mājas, slapstās apkārt ar neizskaidrojamiem mērķiem. Par laimi, kā varējām secināt tikai vēlāk, šis vīrietis bija Lato Lapsa ar fotoaparātu un mērķi rakņāties manas ģimenes privātajā dzīvē, nevis persona ar vēl ļaunākiem nodomiem.
Politikā esmu jau gandrīz 10 gadus un pie mediju pastāvīgas intereses man nav jāpierod – tā ir loģiska un saprotama. Politiķu lēmumi ir jādiskutē sabiedrībā, žurnālistiem ir jāseko līdz politiķu rīcībai, ja tā nav atbilstoša sabiedrības interesēm, uz to ir jānorāda, jākritizē. Ciktāl tas attiecas uz manu politisko darbību, es aizvien esmu bijis atvērts sarunai ar medijiem, gatavs atbildēt uz jautājumiem, sniegt komentārus, pamatot savu rīcību un argumentēt lēmumus, konstruktīvā diskusijā tos mainīt, ja tas nepieciešams sabiedrības labā.
Lato Lapsas publikācijās nav iespējams pat starp rindiņām saredzēt vēlmi un centienus analizēt valsts ekonomisko situāciju, valdības rīcību izejai no krīzes, ministru, Saeimas deputātu lēmumus. Citiem vārdiem – sniegt sabiedrībai nozīmīgu informāciju pēc būtības. Tieši tādēļ vēlos skaidri nodalīt objektīvu un profesionālu žurnālistiku no sabiedrisko attiecību speciālista Lapsas izmisīgajām, uz histērijas robežas balansējošajām aktivitātēm.
Komentējot vakar, 2.maija, vakarā portālā ievietoto publikāciju, kuras mērķis ir par katru cenu pierādīt nelikumības man piederošajā uzņēmumā, vēlos kategoriski noraidīt jebkuras spekulācijas par „aplokšņu algām”. Mēģinājums no vidējā darbinieku skaita uzņēmumā gada laikā izdarīt secinājumus par algu līmeni uzņēmumā ir līdzvērtīgs mēģinājumam mērīt vidējo temperatūru slimnīcā. Tā kā ar uzņēmuma operatīvo vadību likums man liedz nodarboties jau kopš 2002.gada, kad kļuvu par valsts amatpersonu, es esmu aicinājis uzņēmuma valdes pārstāvi sniegt visu nepieciešamo informāciju tām kompetentajām valsts institūcijām, kuru pienākumos ietilpst uzņēmumu darbības likumības pārbaužu veikšana.
Savukārt, lai kliedētu jebkādas neskaidrības par valsts amatpersonas deklarācijas saturu, es kā privātpersona esmu vērsies Valsts ieņēmumu dienestā ar lūgumu sniegt iestādes kompetentu skaidrojumu par deklarācijas aizpildīšanas tehniskajām detaļām, lai, atbilstoši likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 25.panta sestajai daļai, varētu iesniegt precizējumus, ja tādi būtu nepieciešami. Valsts ieņēmumu dienests atzinis, ka valsts amatpersonas deklarāciju par 2010.gadu esmu iesniedzis atbilstoši normatīvajiem aktiem, vienlaikus norādot uz iespēju papildināt deklarācijas 11.sadaļu ar informāciju par man piederošā uzņēmuma kapitāldaļu pārdošanas līgumu un tā juridisko statusu, ko es likumā atļautajā termiņā – mēneša laikā pēc deklarācijas iesniegšanas – esmu izdarījis.
Un visbeidzot – manuprāt, sabiedrisko attiecību speciālista Lato Lapsas īstenotā kampaņa ir pārsniegusi pieļaujamās robežas, tādēļ es analizēšu situāciju un apstākļus, lai rastu veidu kā aizstāvēt savu un savas ģimenes locekļu godu un cieņu.
7 komentāri par "Aizstāvēšu savu un savas ģimenes godu un cieņu"
Aizstāvēt var tikai to kas ir. Turklāt tiem, kam nav ko baidīties, nav nepieciešamības aizstāvēties. Brēkt ka citi ir zagļi, banda, grīdā gāzētāji un krānu darbinātāji, lielas mākas nevajag, bet sakārtot savu kūtspakaļu… tur ar runām nepietiek… tur prasās mazliet locekļus un smadzenes kustināt … diemžēl vairāk par mutes virināšanu un sājas smakas izplatīšanu nekas daudz nesanāk… visa lielā cīņa ar korumpantiem un blēžiem izkūp kā purkšķis pret debesīm un pāri paliek tikai sasmērēts rīta svārks un piejātie vēlētāji….
Labākā aizstāvība būtu pierādījumu publicēšana, kas apgāž pietiek.com rakstīto. Šajā rakstā nevienu īstu pieradījumu neatradu.
Ja esat pārliecināts, ka tiekat nomelnots, tiesa ar prasību par publisku atvainošanos un informācijas atsaukšanu būtu piemērotāja vieta savas taisnības pierādīšanai.
Vajadzīga asiņaino puduru sacelta kņada, lai Vienotību, kas vienīgā cīnās pret AŠ2+Lembja politmafiju, kaut kā nomelnotu. Izraugās vienu divus ministrus, un tad zāģē – lai taisnojas. Varbūt svārstīgais elektorāts ņems par pilnu.
Ir vispār kāda no skaļajām krimināllietām lietām, kurās nefigurētu AŠ-1? Kā lasāms šodien iekš “Ir” – RD kukuļošanas lieta nav izņēmums. Tas ir vēl klāt digitalizācijai, Jūrmalgeitai, tušajai Laimas, LB & Co privatizācijai, minot vdažus.
Bet tas viss beidzas ar liecinieku atmiņas zudumu, atsauktām prasībām vai atteikšanos liecināt.
Tāpēc, protams, no sākuma jānorok Mūrnieci, kas ar “dienesta auto ved bērnus uz skolu” (kāds noziegums! šokējoši!) un tagad Kamparam ar “neskaidro deklarāciju”, jo JL “jau ar nav nekādi baltie”.
Kampars, tev bus gruuti cietumaa )
Arhi, tu ai putea sa faci o mica repetitie Arhi danasnd in jurul Bucurestiului pe fundal sonor de Mihai Margineanu ori Mambo Siria.