90% no V.Dombrovska valdības tautsaimniecības programmas darbiem izpildīti!

Latvijā, tāpat kā daudzās citās demokrātiskās valstīs, ir ieviesusies nerakstīta tradīcija – ikviens Ministru kabinets jeb valdība pirms apstiprināšanas Saeimā nāk klajā ar deklarāciju par iecerēto darbību. Tas parasti ir jaunās valdības veidots programmatisks dokuments, kurā tiek nosprausti galvenie mērķi un uzdevumi, tostarp visai detalizēti izklāstīti iecerētie pasākumi svarīgākajās jomās.

Arī Valda Dombrovska vadītā valdība īsi pirms apstiprināšanas Saeimā 2009.gada martā nāca klajā ar deklarāciju par iecerēto darbību, kuras virsmērķis bija valsts bankrota novēršana. Deklarācijas tautsaimniecības sadaļā bijā ietverti ļoti precīzi uzdevumi, lai ar valdības rīcībā esošiem līdzekļiem mīkstinātu krīzes izraisīto triecienu uzņēmējdarbībai, uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un veicinātu uz eksportu un ražošanu orientētu tautsaimniecības nozaru attīstību.

Apkopojot gada un septiņu mēnešu laikā paveikto, ar gandarījumu varu secināt, ka  esam īstenojuši  ap 90% no V.Dombrovska valdības deklarācijas tautsaimniecības sadaļā paredzētajiem uzdevumiem.

Vienlaikus jāuzsver, ka esam īstenojuši arī tādus pasākumus, kuri netika ietverti valdības deklarācijā, bet kuri tika īstenoti, operatīvi reaģējot uz krīzes izraisītajām sekām tautsaimniecībā. Kā vienu no nozīmīgākajām šāda veida aktivitātēm vēlos izcelt Mikrouzņēmumu atbalsta programmu, kura jau ir sākusi dot rezultātus – jaundibināto uzņēmumu skaits atkal palielinās, nevis krīt. Paredzams, ka programmas efekts tuvākajos gados būs vēl lielāks un mazās un mikro uzņēmējdarbības jomā piedzīvosim jaunu izrāvienu.

Otrs aspekts, ko vēlos īpaši akcentēt paveiktā analīzes sakarā – to visu esam paveikuši ciešā sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību, valdības sociālajiem partneriem. Gan izstrādājot jau minēto Mikrouzņēmumu atbalsta programmu, gan īstenojot citus ekonomikas atveseļošanai būtiskus pasākumus.

Atgriežoties pie deklarācijā noteikto uzdevumu izpildes, minēšu galveno darbus svarīgākajās jomās  – atbalsts uzņēmējdarbībai,  atbalsta pasākumi tūrisma, būvniecības, enerģētikas nozarēs un eksporta veicināšana.

Runājot par paveikto uzņēmējdarbības atbalstam – pēdējo divu gadu laikā Ekonomikas ministrija valsts atbalsta instrumentu veidā ir nodrošinājusi 350 miljonu latu. Kopā ar privāto līdzfinansējumu investīciju apjoms tautsaimniecībā sasniegs 670 miljonus latu. Ekonomikas ministrija turpina īstenot Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plānā paredzētos pasākumus. Esmu pārliecināts, ka par šiem uzlabojumiem jau drīz uzzinās arī potenciālie investori, jo šo pasākumu rezultātā vēlamies panākt, ka 2011.gadā Pasaules Bankas „Doing Business” pētījumā par uzņēmējdarbības vidi pasaulē Latvija pakāpjas līdz 25.vietai, bet 2013.gadā – līdz 19.vietai.

Tūrisma jomā galvenie paveiktie darbi – reorganizēta Tūrisma attīstības valsts aģentūra, modernizēts tūrisma portāls www.latviatourism.lv , izveidots Latvijas tūrisma portāls www.latvia.travel , izstrādāts jauns Latvijas tūrisma tēls ar moto „nesteidzīga atpūta Latvijā” un Latvijas tūrisma mārketinga stratēģija, kuras īstenošana tiks uzsākta 2011.gadā, šim mērķim atvēlot 1,5 miljonus latu no ES fondu līdzekļiem.

Būvniecības jomā –  pēc ilgām un garām diskusijām, meklējot kompromisus ar nozares pārstāvjiem, ir tapis jauns Būvniecības likuma projekts, ko akceptējusi valdība un iesniegusi izskatīšanai Saeimā. Likumprojekts paredz vienkāršot būvniecības procesu, samazinot administratīvās procedūras, piemēram, samazinot būvprojektu saskaņošanā iesaistīto valsts un pašvaldību institūciju skaitu no 5 līdz 1, un maksimāli patērējamo laiku no pašreizējām vairāk nekā 180 dienām līdz 60 dienām, diferencējot prasības atkarībā no paredzamās būves.

Enerģētikas jomā – ministrijas paspārnē pēdējo divu gadu laikā  ir tapuši tādi nozīmīgi dokumenti kā Latvijas rīcības plāns atjaunojamo energoresursu jomā un Atjaunojamo energoresursu likumprojekts. Šo dokumentu galvenais mērķis ir panākt plašāku atjaunojamo energoresursu izmantošanu primārās enerģijas ražošanā, stiprinot Latvijas enerģētisko neatkarību un veicinot ekonomiski pamatotas tautsaimniecības nozares attīstību. Tāpat ar jauno likumprojektu ir iecerēts atcelt bēdīgi slaveno kvotu sistēmu.  Šajā laikā ir arī izstrādāts un Saeimā apstiprināts Enerģijas gala patēriņa efektivitātes likums  un sekmīgi turpināts darbs pie Baltijas elektroenerģijas starpsavienojumu projektu īstenošanas.

Eksporta veicināšana jomā –  nepilnu 100 dienu laikā, kopš pildīju ministra pienākumus, ieviesu eksportkredītu garantiju sistēmu, kas pašlaik veiksmīgi strādā. Nākamais solis – noteicām prioritārās tautsaimniecības nozares, kas orientētas uz eksportu. Praksē tas nozīmē pirmo roku jeb prioritāti šīm nozarēm atbalsta saņemšanā no Eiropas Savienības struktūrfondiem. Jau šī gada sākumā uz eksportu orientētas ražošanas attīstībai programmā „Augstas pievienotās vērtības investīcijas” novirzījām nepilnus 80 miljonus latu, kas ir uz pusi lielāki līdzekļi nekā sākotnēji bija paredzēts.

Vēl šajā laikā esam uzlabojuši Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla darbību, līdzekļu optimizācijas rezultātā paplašinot pārstāvniecību ģeogrāfisko pārklājumu. Tāpat esam paredzējuši palielināt LIAA pārstāvniecību skaitu no 10 līdz 14.

Raugoties ar skatu nākotnē  - pirmkārt, manā vadībā Latvijas –Krievijas starpvaldību komisija ir pabeigusi darbu pie astoņu divpusēju līgumu, tai skaitā arī līguma par izvairīšanos no nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, saskaņošanas un to parakstīšana varētu notikt jau pārredzamā nākotnē. Vēl saskaņošanas procesā ar Krievijas pusi atrodas divpadsmit līgumi. Otrkārt, sadarbībā ar Aizsardzības ministriju esam izstrādājuši priekšlikumus ieviest valsts aizsardzības iepirkumos kompensācijas jeb “offset” darījumus – noteikumus ārvalstīs ražoto militāro preču piegādātājiem ieguldīt līdzekļus Latvijas ekonomikā.

Protams, ne visu ir izdevies ieviest šajā laikā – galvenokārt, jau ierobežoto budžeta resursu dēļ.  Piemēram, šī iemesla dēļ nav izveidots neatkarīgs tautsaimniecības pētniecības un analīzes institūts, nav ieviesta motivējoša atlīdzības sistēma Latvijas ekonomiskajiem pārstāvjiem ārvalstīm.

Ir skaidrs, ka šo nepilnu divu gadu laikā iesāktais ir jānoved līdz loģiskam iznākumam. Saeimā jāpanāk Būvniecības un Atjaunojamo energoresursu likumu apstiprināšana. Jāpanāk, ka Saeima apstiprina izmaiņas tajos likumos, kas iedzīvina kompensācijas jeb „offset” darījumus valsts aizsardzības iepirkumos.

Šeit ļoti būtiska ir pēctecība un pēdējo divu gadu laikā īstenotās politikas nepārtrauktības nodrošināšana, lai varētu ar pārliecību runāt par ekonomikas turpmāku atveseļošanos, investīcijām labvēlīgu, stabilu uzņēmējdarbības vidi, jaunām darbavietām un vispārēju dzīves kvalitātes uzlabošanos jau tuvākajos gados.