Realtime hit counterweb stats
„Roulendi” nesnauž Thumbnail

„Roulendi” nesnauž

Rietumeiropas parauga labklājība, tiesiska valsts, demokrātija un personu brīvība ir vērtības, kuras Latvijā jau labu laiku uzskatām par pašsaprotamām un tādām, kas neizraisa politiskas diskusijas. Šo vērtību nostiprināšana ir galvenais dzenulis, kāpēc savulaik nācu un joprojām darbojos politikā. Tomēr ir acīmredzami, ka aizvien vēl tāls ceļš ejams līdz pārliecībai, ka politiskās virtuves vārītāji tās saprot vienādi un ir gatavi tās īstenot arī dzīvē. To šo ceturtdien vienā balsojumā spilgti apliecināja vairākums Saeimas deputātu.

Manā ikdienas darbā reti kad iespējams tik koncentrētā veidā izskaidrot sabiedrībai valsts attīstībai un pat faktiskajai neatkarībai nozīmīgus procesus, tāpēc šajā bloga ierakstā vēlos akcentēt jautājumus par atsevišķu, joprojām ietekmīgu politikas spēlētāju vēlmi personīgās intereses stādīt augstāk par Latvijas interesēm.

Nav šaubu, ka labklājība sasniedzama ar cītīgu darbu, tāpēc viena no augstākajām prioritātēm ir nacionālas rūpniecības atjaunošana un jaunu darbavietu radīšana. Lai būtu darbs Latvijā, esam radījuši sistēmu mikrouzņēmumu veidošanai, sekmīgi strādā eksporta garantiju un apdrošināšanas sistēma, ES finansējums tiek novirzīts jauniem rūpniecības objektiem utt.

Nozīmīgākais uzdevums pašlaik ir radīt rūpniecības finansējuma fondu, kura mērķis būtu jaunu ražojošu uzņēmumu stimulēšana. Kamēr Latvijā joprojām dzīvojam nozīmīga budžeta deficīta apstākļos, ekspertu ieteiktais risinājums ir investēt šajā fondā līdzekļus no valsts kapitāldaļu pārdošanas uzņēmumos Lattelecom/LMT. Zināms, ka par šo nozīmīgo uzņēmumu privatizācijas/pārdales pīrāgu jau divas reizes 2001.un 2007.gadā rosījušies tie paši politiskā teātra darboņi, kuri spēlē galvenās lomas arī pēdējo dienu notikumos ap KNAB pārbaudēm. Lai arī, vadot šo procesu, nodrošinām iespējami caurspīdīgu procedūru (protams, ievērojot uzņēmumu komerciālās intereses un lieku neatklājot arī potenciālajiem pretendentiem), speciālistu iesaisti un profesionālu ekspertīzi, ik uz soļa jūtama vēlme pat no koalīcijas partneru puses izvirzīt nesaprotamus priekšnoteikumus, piedāvāt samudžinātus risinājumus un pat šajā, sagatavošanās stadijā saglabāt veto tiesības.

Līdzīga situācija ir ar Latvijas enerģētiskās drošības nozīmīgākā projekta – sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecības virzību. Kamēr valsts un iesaistīto personu galvenais uzdevums būtu argumentēt mūsu kaimiņiem igauņiem un lietuviešiem (un šādi spēcīgi argumenti ir, tai skaitā bāzēti Latvijas unikālo nacionālo dabas resursu bagātībā) par Latvijas priekšrocībām, notiek bezkompromisa aizkulišu cīņa, lai „iecementētu” šo projektu Ventspilī vai „izsistu” termināļa būvniecību ar esošo gāzes piegādātāju „Gazprom” saistītām personām. Ne viens, ne otrs piegājiens nav realizējams, jo Ventspils gadījumā izmaksas ir būtiski lielākas, bet Eiropas komisijas kā līdzfinansētāja kategoriska prasība ir projekta attīstītāja neatkarība no esošā Krievijas monopolista.

Zinu, ka esmu neērts, jo, atrodoties ministra amatā, esmu pret jaunu ārzonas „roulendu” ietekmi uz šiem Latvijai nozīmīgajiem procesiem. Nepieļaušu, ka nacionālās vērtības tiek izkropļotas un publiski demonstrēts saimnieciskums faktiski virzīts šauram pašlabumam. Tomēr manis minētie piemēri rāda, ka shēmas un idejas par jaunām RTO, LK, VN u.c. joprojām ir dzīvas un to īstenotāji nesnauž. 

28 / May /  2011
Pastāstiet draugiem
  • Pierakstīties RSS
  • Publicēt Delicious
  • Publicēt twitterī
  • Publicēt Facebook
  • Publicēt Google
  • Publicēt LinkedIn

Diskusija

8 komentāri par "„Roulendi” nesnauž"

  • Nav svarīgi says:

    Anonīmās investīcijas laikam arī nesnauž – piedodiet, bet man ir augstākā izglītība, lai skaidri izprastu lietu kopsakarības, iepriekš balsoju par Vienotību, bet vairs nekad nedarīšu – arī šādu rakstu dēļ (sazvērestības teorijas meklē kleptokrātiskās valstīs). Ceru, ka pec trīs oligarhu lietām un sēdināšanas tiks izskatīta arī anonīmo investīciju lieta, jo par to runā daudzi man apkārt esošie augsti izglītotie cilvēki, kas nevar saprast, kā šados apstākļos vēl ir iespējams turpināt smieties par visiem un meklēt sazvērestības.

    .zb – domāta Zimbabve

    • Pēteris Krišjānis says:

      Nav svarīgi, jauks mēģinājums atkal visā vainot Vienotību un Kamparu, bet nesanāks. Kampars ir visus likumus ievērojis un pārdevis *SAVU* reāli strādājošu uzņēmumu, kuru viņš veidoja pirms gāja politikā. Tā kā iztiksim bez šitiem augsto plauktu deklarācijām un no pasaran saucieniem. Apnicis.

      Fakts ir tāds kāmēr jūs nodarbojieties ar sērkociņu skaldīšanu, Jutai, KNAB un citiem kas domā līzīgi kā viņi ir vajadzīga reāla palīzība. Neviens neprasa vēlreiz balsot par Vienotību, ja neuzticaties. Tomēr kāmēr uz to tādi kā tu noskatīsies kā uz šovu kur ai cik forši apcietina trīs oligarhus, bet paši ikdienā dalīsies ar piecīšiem, piedod, bet tā ir sevis mānīšana. Sāciet reāli kaut ko darīt, dibiniet savu partiju, kustību, organizāciju pret korpuciju.

  • viedis says:

    Nu gan samurgojums, ja nav ko teikt, labāk izmantot tiesības paklusēt ….

    Kopumā rakstā nekas jauns vai nezināms netiek pateikts, tik rodas sajūta, ka mēģināts pateikt – es ar jums …. tie sliktie ir tur ārā …

    Valstsvīri runā skaidru valodu, nevis mājienos, bez konkrētiem faktiem!

    • Pēteris Krišjānis says:

      Ja tomēr izlasīji rakstu, tad pamanīji ka runa ir par ļoti konkrētu problēmu – Gazprom/Kremļa/LG un viņu politisko satelītu uzsākto uzbrukumu EM par gāzes un energo atkarības jautājumiem vispār. Kampara kungs varbūt nav ideālākais ministrs, bet es kaut kā skatos pāri tam.

  • Ģirts says:

    Jau Twitterī bikiņ uzburkšķēju! :) Lai nu piedod ministrs, bet tiešām reizēm besī, kad runā par augstām lietām, kuras ne runātājs, ne viņa kolēģi nespēj un nav spējuši definēt – nacionālās vērtības! Mēs visi varam burkšķēt un pukstēt par Kalvīša treknajiem gadiem, Dombrovska konsolidāciju, iegrimt konkrētikā par LNG termināļiem, Krievijas biedu un Gazpromu, Šķēli, Lembergu, Savicki utt. Tikai no tā nebūs labuma. Pa šiem 20 gadiem neviena valdība/partija/Saeima nav definējusi stratēģiju valstij, kas nes vārdu Latvija. Jāsaka arī šo pārmetumu ministram – ja stratēģija ir siltināšana, LNG, privarizācija 2, tad ir problēmas ar vārda/jēdziena “stratēģija” izpratni. Tas pats ir arī ar “nacionālajām vērtībām” – diez vai paši politiķi vairs īsti saprot, ko tas nozīmē! :)
    Savukārt, par LNG runājot – jāsmaida, bet skumji, jo vairāku gadu garumā tālāk par runām un stīvēšanos iekšēji un ar Lietuvu neesam tikuši. Pat koncepts reducējas uz – nē Gazprom, vajag alternatīvu, LNG jābūt reģionālas nozīmes – nav tikts.
    Kopumā redzama haotiska fragmentācija uz dažādu interešu sadursmes fona. Tā nav ekonomika, arī ekonomiska domāšana!
    Vēl – acīmredzot Ek. Min. ir tāds ierēdņu daudzums, ka mežam galu neredz. Tas rada viedokļu tukšu valstīšanu un saskaņošanas procesu bez gala un malas. Iesaku ministram uztaisīt pamatīgu iekšējo reformu, noalgot tā visa bara vietā desmit profesionāļus, maksāt labu algu, varbūt tad iekustēsies arī Ekonomikas ministrijas funkcijas, tai skaitā arī tādas lietas kā stratēģija un plānošana.

    • Artis Kampars says:

      Blogā rakstīju par vērtībām, kuras vismaz manā izpratnē noteikti nav pretrunā ar nacionālajām vērtībām. Nacionālās vērtības nevar būt Dombrobska, Kalvīša vai Kampara definētas – tās ir kaut kas vairāk par vienas valdības vai politiskās partijas uzskatiem, kas nemainās cauri gadu desmitiem vai pat simtiem. Piemēram, cilvēktiesības ASV vai katoliciskās tradīcijas Polijā. Baidos, ka šobrīd Latvijā visiem kopīgi vienoties par jebko nebūtu viegls uzdevums.
      Vēl mēģināju skaidrot, kāpēc ”vairāku gadu garumā tālāk par runām un stīvēšanos iekšēji” tiešām reti kad tiekam. Iztēlojieties, ja kāda uzņēmuma valdē puse no valdes locekļiem nemaz neinteresējas par uzņēmuma izaugsmi, bet gan nemitīgi cenšas kaut ko, vienalga lielu vai mazu, aizstiept uz mājām. Kā rīkoties ? Tikai īpašnieks, proti, tauta vēlēšanās var mainīt lietu kārtību.
      Un vēl. Šajā blogā nerunāju par stratēģijām, bet gan par konkrētiem nozīmīgiem procesiem, kuri pēc 90′ajos uzsāktās pieredzes rezultētos ar jauniem, visticamāk ārzonās paslēptiem, aktīviem uz to pašu cilvēku vārda, kurus šobrīd pārbauda KNAB. Savukārt Latvija tos pazaudētu uz neatgriešanos.

  • Liepāja says:

    Vai tad ir kāds, kas snauž, visiem tagad jāstrādā.

  • Māris says:

    Interesanti, nekad nebiju par to dzirdējis..

Izsakiet savu videokli